Atrodas
Liepājā Cenkones ielā 18/20 Līvas (kādreiz Bārenbušas) kapos.
Apbedīts
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Jēgersons. 2002. gada 20. jūnijā uz kapa
uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kurā blakus Lāčplēša Kara ordeņa
atveidojumam iekalts teksts:
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
JĀNIS
JĒGERSONS
1895 – 1963.
Piemiņas
plāksnes uzstādīšanu ar pilsētas pašvaldības atbalstu organizējusi “Daugavas
vanagu” Liepājas nodaļa. Kopumā 2002. gada 20. jūnijā piemiņas plāksnes tika
uzstādītas 12 Liepājas kapsētās apglabātajiem LKO kavalieriem. Plākšņu
izgatavošanai Liepājas dome atvēlējusi 700 latu.
Vēsturiska
atkāpe. Jānis Jēgersons dzimis 1895. gada 31. decembrī Vērgales pagastā.
Pamatskolas izglītība. Zemkopis Grobiņas pagastā.
Krievijas
armijā iesaukts 1915. gada augustā, dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku
bataljonā (vēlākajā pulkā). Piedalījies kaujās pie Slokas, Nāves salā, pie
Ķekavas, Ziemassvētku kaujās. Sasniedzis apakšvirsnieka pakāpi. Armiju atstājis
1917. gada beigās.
Latvijas
armijā iesaukts 1919. gada 22. janvārī, Atsevišķās studentu rotas sastāvā
piedalījies kaujās Kurzemē, Zemgalē un Rīgas atbrīvošanā.
Pavēlē
par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. maijā pie
Kauguriem, “kad mūsējiem nācās atkāpties, [kaprālis] J. ar savu nodaļu pie ceļa
uz Dubultiem palika savā vietā, ar pēdējo munīciju apšaudīja pretinieku un
noturēja pozīcijas. Sākoties pretuzbrukumam, piedalījās tajā, padzina
ienaidnieku un ieguva šautenes un ložmetējus, ko vērsa pret bēgošajiem
lieliniekiem”.
Pēc
armijas pārformēšanas ieskaitīts 3. Jelgavas kājnieku pulkā, paaugstināts par
seržantu.
Atvaļināts
1921. gada februārī. Dzīvojis Liepājā, kalpotājs pasta kantorī. Miris 1963.
gada 28. janvārī.
