Burtnieku Vecajos kapos LNK kritušā Roberta Bormana individuāls apbedījums

Atrodas Burtnieku Vecajos (draudzes) kapos. GPS 57.720057, 25.306535 

Apbedīts 1921. gada 21. septembrī pie Liepnas lielinieku nošautais Roberts Bormans. Apbedījums dabā nav apzināts. 

Labots: 23.07.2022. 

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 343. lpp.

Ziemeļvidzemes pamatskolas Dauguļu filiālē piemiņas plāksne 1. PK un LAK kritušajiem kādreizējā Dauguļu pagasta iedzīvotājiem

Atrodas Dikļu pagastā bijušās Dauguļu sešu klašu pamatskolas (tagad Ziemeļvidzemes pamatskolas Dauguļu filiāle) aktu zālē. GPS 57.520151, 25.070693

Atklāta 1938. gada 25. septembrī. Baltā marmora plāksnē (110 x 60 cm), kuru izgatavojusi E. Kuraua firma Rīgā, iekalts teksts ar 17 kritušo vārdiem:

LATVIJAS

ATBRĪVOŠANAS UN PASAULES KARĀ

KRIETUŠIE UN BEZ VĒSTS PAZUDUŠIE

DAUGUĻU PAGASTA DĒLI

AUGUSTS ANTONS

BĒRZIŅŠ EDGARS

BIRKA JĀNIS VALFRĪDS

IZAKS ROMANS ALFREDS

JALAKAS ANSIS

KALNIŅŠ EDUARDS JŪLIJS

KALNIŅŠ KĀRLIS

KALNIŅŠ KĀRLIS

LODĪTE JĀNIS

PABRIKS KĀRLIS

PĒTERSONS KĀRLIS ROBERTS

PUĶĪTE JĒKABS

RIBA JĀNIS TEODORS

ROZĪTE KĀRLIS

SAULĪTE KĀRLIS

ŠMITS JĀNIS

ŠMITS OSKARS

NEVIENAM NAV LIELĀKA MĪLESTĪBA NE KĀ ŠĪ

KAD KĀDS SAVU DZĪVĪBU NODOD PAR SAVIEM

DRAUGIEM.                                       JĀŅA EV. 15, 13.

1938.25.IX.                             BIJUŠIE SKOLNIEKI.

Komunistiskās okupācijas laikā plāksne tika noņemta un noslēpta skolas bēniņos. 1988. gada rudenī to nejauši uzgāja skolotāja A. Ķikāne. Tagad tā atkal piestiprināta bijušajā vietā pie aktu zāles sienas.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 343. lpp.; Lismanis II.

Pie Burtnieku luterāņu baznīcas piemineklis 1. PK un LAK kritušajiem draudzes locekļiem

Atrodas pie Burtnieku luterāņu baznīcas. GPS 57.720114, 25.299926

1934. gadā pie baznīcas tika stādīta “Varoņu birzs”, bet 1936. gada 15. maijā te tika likts pamatakmens piemineklim, kas atklāts 1937. gada 15. augustā. Pieminekli pēc paša meta vietējā granītā veidojis tēlnieks Nikolajs Maulics. Tajā zemcilnī attēlota jaunava, kas ar labo elkoni atbalstās uz stēlas, kurā iekalti kritušo draudzes locekļu vārdi – 31 no Burtnieku, 13 no Rencēnu un 12 no Jaunburtnieku pagasta:

BURTNIEKU PAG.

GŪTMANIS ANTONS          POMMERS ARVIDS

KIRŠBAUMS JĀNIS              ZATLERS KĀRLIS

KONDRATS PĒTERIS           ZOMMERS ANTONS

LIEPIŅŠ JŪLIJS                     BORMANIS ROBERTS

ALKSNIS ANTONS              PĀVULIŅŠ JĀNIS

BRANTS PĒTERIS                 PREIMANIS JĀNIS

BROŽE JĀNIS                        PREIMANIS MĀRCIS

CAKENS AUGUSTS             PRIEDE PĒTERIS

CAKA ROBERTS                   RATNIEKS JĀNIS

GULBIS JĀNIS                       RATNIEKS KĀRLIS

KRUSKOPS KĀRLIS            ROLMANIS PĒTERIS

MAZBRĀLIS JĀNIS              ROZEMBERGS KĀRLIS

MEDNIS JĀNIS                     RULLIS TEODORS

MISTERS TENIS                    SKUJIŅŠ PĒTERIS

OZERS ERNESTS                  VILNIS JĀNIS

OZOLOŅŠ JĀNIS

RENCĒNU PAG.

KUŠĶIS JĀNIS                      PAIDERS AUGUSTS

PRIEDĪTS JĀNIS                    ZAĶIS KRIŠJĀNIS

CIĶELIS PĒTERIS                 SEDVALDS JŪLIJS

LIEPIŅŠ TEODORS               TĒRAUDKALNS PAULIS

LŪSIS EDUARDS                  VADMALIŅŠ JĀNIS

LINDRĀTS JĀNIS                 VEKTERIS KĀRLIS

REINFELDS INDRIĶIS

JAUNBURTNIEKU PAG.

GŪTMANIS FRICIS              RUDZĪTIS PĒTERIS

OKDALDERS PĒTERIS         RIKSIS TEODORS

CAKA PĒTERIS                     PRIEDE AUGUSTS

KALNIŅŠ PĒTERIS               REIMANIS AUGUSTS

LAIVIŅŠ JĀNIS                     TORMANIS AUGUSTS

LEIMANIS VALDEMĀRS     VILNIS PĒTERIS

Cokola daļā iekalts teksts:

LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS

UN

PASAULES KARĀ KRITUŠIE

BURTNIEKU DRAUDZES DĒLI

Piemineklis uzstādīts uz neliela zemes paaugstinājumā, un pie tā ved astoņi granīta pakāpieni. Pieminekli cēlušas minēto trīs pagastu aizsargu nodaļas par saziedotiem līdzekļiem. Tas izmaksājis 3500 latu.

2007. gadā, gatavojoties 70. gadskārtai kopš pieminekļa atklāšanas, veikta tā tīrīšana, restaurētas kāpnes un nobruģēts celiņš, kas ved pie pieminekļa.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 342.-343. lpp.; Likerts, V. Brīvības un kritušo pieminekļi 1920.–1938. Rīga: Autora izdevums. 1938, 69-.70. lpp.; Valmiera24.lv, 15.08.2007.

Matīšu kapos LAK krituša nezināma igauņu karavīra individuāls apbedījums

Atrodas Matīšu kapos. GPS 57.699722, 25.167489

Apbedīts 1919. gada pavasarī kritis nezināms igauņu karavīrs. 1935. gada janvārī toreizējā Bauņu pagasta pašvaldība un sabiedrība organizēja sarīkojumu, lai iegūtu līdzekļus piemiņas plāksnes uzstādīšanai uz viņa kapa. Taču domājams, ka plāksne tā arī netika izgatavota. Latvijas Brāļu kapu komitejas un Igaunijas Karavīru aprūpes savienības kopējās ekspedīcijas laikā 1997. gada 23. jūlijā uz kapa tika uzstādīts balts koka krusts.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 345. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 23, 27.01.1935.

Matīšu kapos LNK kritušā Jēkaba Jeņča individuāls apbedījums

Atrodas Matīšu kapos. GPS 57.699722, 25.167489 

Apbedīts 1919. gada 10. novembrī kritušais 8. Daugavpils kājnieku pulka kaprālis Jēkabs Jeņčs. Uz kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne (31 x 54,7 x 3 cm), kurā iekalts teksts: 

Kaprālis
Jēkabs Jeņčs
dz. 1893 g. 23 XII.
kritis par Latviju
1919 g. 10 XI.

Foto: 22.05.2017., Aivars Vilnis

Literatūrā kļūdaini minēts gan kā Jencs, gan kā Lencs. Lismanis paralēli kļūdaini minējis, ka Jeņčs kā Lencs apglabāts Rīgas Matīsa kapos. 

Jēkabs Jeņčs minēts arī Priekuļu tehnikumā uzstādītajā piemiņas plāksnē kādreizējās Priekuļu lauksaimniecības skolas audzēkņiem, kas krituši Latvijas Neatkarības karā (sk.). 

Papildināts: 01.08.2023. 

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 252., 345. lpp.

Matīšu kapos LAK kritušā Voldemāra Bērza-Bērziņa individuāls apbedījums

Atrodas Matīšu kapos. GPS 57.699722, 25.167489

Apbedīts 1919. gada jūnijā kritušais kareivis Voldemārs Bērzs-Bērziņs. Uz kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne (32,6 x 54,7 x 2,8 cm), kurā iekalts teksts:

kareivis

Voldemārs Bērzs-Bērziņs

dz. 1897 g. 9 III.

kritis par Latviju

1919 g. jūnijā

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 345. lpp.

Matīšu kapos LNK kritušā Hermaņa Alkšņa individuāls apbedījums

Atrodas Matīšu kapos. GPS 57.699722, 25.167489

Alkšņu/Briežu/Viļņu dzimtas kapos apbedīts 1919. gada 18. novembrī pie Cenu pagasta Skuju kroga kritušais 6. Rīgas kājnieku pulka kareivis Hermanis Alksnis. Uz kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne (31,7 x 55 x 3 cm), kurā iekalts teksts:

kareivis

Hermanis Alksnis

dz. 1898 g. 28 III.

kritis par Latviju

1919 g. 18 XI.

Foto: 1990. gads, Aivars Vilnis

Foto: 20.10.2016., Aivars Vilnis

Foto: 18.05.2013., Aivars Vilnis

Vēsturiska atkāpe. Hermanis Ludvigs Alksnis dzimis 1898. g. 28. martā toreizējā Bauņu pagasta “Zīlēs”. Beidzis Bauņu pagastskolu. Zemkopis.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada maijā, Rīgas 6. kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī, kad “ienaidnieks pie Cenas muižas pārrāva mūsu fronti, kareivis Alksnis, smagi ievainots, turpināja kauju un apšaudīja ienaidnieku no patšautenes, līdz tika ievainots otrreiz un mira varoņa nāvē”.

LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kļūdaini norādīts, ka Alsknis apbedīts brāļu kapos Cenu pagastā pie Skuju kroga (skolas) Rīgas-Jelgavas šosejas malā (sk.).

Arī brāļu kapos Cenas kapsētā (sk.), uz kurieni 1937. gadā tika pārapbedīti pie Skuju skolas sākotnēji apglabātie karavīri, uzstādītajā norādē kļūdaini apgalvots, ka tur apbedīts LKOK Hermanis Alksnis.

Novadpētnieks Aivars Vilnis savulaik pierakstījis savas vecāsmātes - Hermaņa Alkšņa māsa Annas Mildas meitas Emīlijas Vilnes (dzimušas Briedes) atmiņas: “Kad saņemta ziņa, ka Ermanītis kritis pie Jelgavas, kāds no zīleniešiem braucis pēc viņa. Zaldātiņi bijuši saguldīti kādā pagrabā vēsumā. Tajā reizē Ermanītis nav atrasts. Pa otram lāgam braukusi māte Anna. Viņa dēlu atpazinusi – ar zobenu bijusi pāršķelta galva, seja sakropļota. Ar vilcienu atvests līdz Valmierai, ar zirgu līdz Matīšiem. Izvadīts no Alkšņa mājas Valmieras ielā 14. Ermanītis apglabāts ar militāru godu Matīšu kapos, bijis arī putēju orķestris. Līdz kapiem nesuši karavīri.”

Papildināts: 01.07.2020.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 345. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 36. lpp.; Liepas pagasta vēstures pētnieka Aivara Viļņa sniegtā informācija.