Matīšu kapos LNK kritušā Hermaņa Alkšņa individuāls apbedījums

Atrodas Matīšu kapos. GPS 57.699722, 25.167489

Alkšņu/Briežu/Viļņu dzimtas kapos apbedīts 1919. gada 18. novembrī pie Cenu pagasta Skuju kroga kritušais 6. Rīgas kājnieku pulka kareivis Hermanis Alksnis. Uz kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne (31,7 x 55 x 3 cm), kurā iekalts teksts:

kareivis

Hermanis Alksnis

dz. 1898 g. 28 III.

kritis par Latviju

1919 g. 18 XI.

Foto: 1990. gads, Aivars Vilnis

Foto: 20.10.2016., Aivars Vilnis

Foto: 18.05.2013., Aivars Vilnis

Vēsturiska atkāpe. Hermanis Ludvigs Alksnis dzimis 1898. g. 28. martā toreizējā Bauņu pagasta “Zīlēs”. Beidzis Bauņu pagastskolu. Zemkopis.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada maijā, Rīgas 6. kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī, kad “ienaidnieks pie Cenas muižas pārrāva mūsu fronti, kareivis Alksnis, smagi ievainots, turpināja kauju un apšaudīja ienaidnieku no patšautenes, līdz tika ievainots otrreiz un mira varoņa nāvē”.

LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kļūdaini norādīts, ka Alsknis apbedīts brāļu kapos Cenu pagastā pie Skuju kroga (skolas) Rīgas-Jelgavas šosejas malā (sk.).

Arī brāļu kapos Cenas kapsētā (sk.), uz kurieni 1937. gadā tika pārapbedīti pie Skuju skolas sākotnēji apglabātie karavīri, uzstādītajā norādē kļūdaini apgalvots, ka tur apbedīts LKOK Hermanis Alksnis.

Novadpētnieks Aivars Vilnis savulaik pierakstījis savas vecāsmātes - Hermaņa Alkšņa māsa Annas Mildas meitas Emīlijas Vilnes (dzimušas Briedes) atmiņas: “Kad saņemta ziņa, ka Ermanītis kritis pie Jelgavas, kāds no zīleniešiem braucis pēc viņa. Zaldātiņi bijuši saguldīti kādā pagrabā vēsumā. Tajā reizē Ermanītis nav atrasts. Pa otram lāgam braukusi māte Anna. Viņa dēlu atpazinusi – ar zobenu bijusi pāršķelta galva, seja sakropļota. Ar vilcienu atvests līdz Valmierai, ar zirgu līdz Matīšiem. Izvadīts no Alkšņa mājas Valmieras ielā 14. Ermanītis apglabāts ar militāru godu Matīšu kapos, bijis arī putēju orķestris. Līdz kapiem nesuši karavīri.”

Papildināts: 01.07.2020.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 345. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 36. lpp.; Liepas pagasta vēstures pētnieka Aivara Viļņa sniegtā informācija.