Apglabāti latviešu karavīri, kas krituši 1944. gadā laikā
no 28. jūlija līdz 14. septembrim, aizstāvot Bausku pret uzbrūkošo PSRS armiju (sk.).
Foto: 04.07.2020., karaviru.kapi
1996. gada 9. novembrī baznīcas dārzā atklāts tēlnieka
Mārtiņa Zaura veidots piemiņas akmens. Rupji apstrādātajā pelēkajā laukakmenī
zem Latviešu leģiona formastērpa piedurknes uzšuves–vairodziņa atveidojuma
iekalts teksts:
TEV MŪŽAM DZĪVOT
LATVIJA!
BAUSKAS AIZSTĀVJIEM
1944.
Foto: 04.07.2020., karaviru.kapi
Piemiņas akmens uzstādīts pēc nacionālo karavīru
biedrības iniciatīvas ar Daugavas vanagu Bauskas nodaļas atbalstu. Finansiālu
atbalstu tam sniegušas arī Bauskas pilsētas un rajona pašvaldības.
Piemiņas akmenim blakus atrodas balti krāsots koka
krusts, pie kura zem šķērskoka piestiprināts sarkan-balti-sarkani krāsots
Latviešu leģiona formastērpa piedurknes uzšuves–vairodziņa atveidojums, bet vēl
zemāk iesārta granīta plāksne, kurā iekalts teksts:
ŠEIT GULDĪTI
LEĢIONĀRI
VARONĪGIE
BAUSKAS AIZSTĀVJI
1944.28.VII –
1944.14.IX
Foto: 04.07.2020., karaviru.kapi
Avoti: Neiburgs, U. “Grēka un ienaida liesmās”.
Rīga: Latvijas mediji, 2018. 277.lpp.; Lauku Avīze, 90, 08.11.1996.; Literatūra.
Māksla. Mēs, Nr. 47, 21.11.1996.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru