Atrodas Cēsu Bērzaines kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Vasers.
Uz kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts:
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
PĒTERIS VASERS
1885.26.I –
1961.16.VI
Foto: 03.06.2017., Aivars Vilnis
Vēsturiska atkāpe. Pēteris Vasers dzimis 1885. gada 26.
janvārī Kokmuižas (Kocēnu) pagastā lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies Valmieras
pilsētas skolā, pēc tam Pleskavas mērnieku skolā. Zemes ierīcības mērnieks
Hersonas guberņā.
Pirmā pasaules kara laikā mācījies Petrogradas kara
topogrāfijas skolā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada decembrī
Rīgā, Virsnieku rezerves (vēlāk Neatkarības) rotas sastāvā piedalījies Latviešu
atsevišķā (Kalpaka) bataljona pirmajā kaujā, kurā smagi ievainots. Pēc
izveseļošanās turpinājis dienestu Vidzemes divīzijas papildu bataljonā.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka
1919. gada 16. janvārī kaujā pie Lielauces kareivis Vasers, “piedalīdamies
pretinieka atsišanā un būdams smagi ievainots plecā, neatstāja kaujaslauku, ar
savu drosmi uzmundrināja pārējos karavīrus un sekmēja ienaidnieka atsišanu”.
Atvaļināts 1920. gada martā. Vecākais mērnieks Zemkopības
ministrijas Mērniecības daļā. Studējis Latvijas Universitātes Inženierzinātņu
fakultātē. No 1927. gada mērnieks revidents Latgalē. Piešķirta jaunsaimniecība
Ādažu pagasta “Upmaļos”. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados strādājis Rīgas
Zemes ierīcības pārvaldē, valsts zvērināts mērnieks revidents.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis Zemes
ierīcības pārvaldē, nodaļas priekšnieks, vēlāk pazemināts amatā par zemes
ierīkotāju sakarā ar komunistiem nevēlamo pagātni, īpašumi Ādažu pagastā
nacionalizēti. No 1956. gada pensijā. Miris 1961. gadā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru