Atklāts 2012. gada 14. septembrī. Pieminekļa uzstādīšanas
iniciators bija viens no nedaudzajiem tobrīd vēl dzīvajiem pilsētas aizstāvjiem
Imants Zeltiņš.
Iesarkanā granītā darinātajā stēlā, kas uzstādīta uz trīspakāpju
betona pamatnes, zem Latvijas armijas karavīru cepures kokardes – saulītes – un
Latviešu leģiona piedurknes uzšuves – sarkanbaltsarkana vairodziņa – iekalts
teksts:
BAUSKAS
AIZSTĀVJEIM
PRET OTRREIZĒJO
PADOMJU
OKUPĀCIJU
1944.28.07–14.09.
“LATVIJAI JĀBŪT
LATVIEŠU VALSTIJ.”
KĀRLIS ULMANIS
Foto: 04.07.2020., karaviru.kapi
Pieminekļa priekšpusē uz pamatnes otrās pakāpes
novietots granītā kalts bruņucepures atveidojums, kura sānos attēlots Latviešu
leģiona simbols – sarkanbaltsarkans vairodziņš.
Foto: 04.07.2020., karaviru.kapi
Piemineklis uzstādīts un finansēts no I. Zeltiņa
personīgajiem līdzekļiem, bet daļu summas ziedojis Ogres uzņēmējs un politiķis
Egils Helmanis, kura vectēvs arī kritis Bauskas aizstāvēšanas kaujās.
Šī pieminekļa uzstādīšana tolaik izsauca asus Krievijas
protestus.
Savukārt 2023. gadā naktī uz 27. martu kādas acīmredzami prokrieviski
noskaņotas personas pieminekli nogāza no pamatnes. Taču jau 29. martā ar Nacionālās
apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK vietējās nodaļas spēkiem
un līdzekļiem piemineklis tika uzstādīts savā iepriekšējā vietā.
Vēsturiska atkāpe. 1944. gada jūlija beigās, Bauskai
tuvojoties padomju karaspēkam, pilsētā, kas vēl nesen bija atradusies dziļā
aizmugurē, neatradās nekādi vērā ņemami vācu spēki. Tūlītēju Bauskas krišanu
novērsa Bauskas apriņķa priekšnieka un aizsargu pulka komandiera majora Jāņa
Uļuka apņēmīgā rīcība, kurš 29. jūlijā saformēja Bauskas brīvprātīgo bataljonu,
kura sastāvā bija 13. Bauskas aizsargu pulka aizsargi, policisti, kā arī
brīvprātīgie pilsētnieki. Bataljons ieņēma aizsardzības
pozīcijas Lielupes krastā iepretī Borsmindes sēklim un jau pirmajā dienā tam
nācās iesaistīties sīvās cīņās ar uzbrūkošo sarkano armiju. Sākotnēji bataljons
bija ļoti vāji apbruņots, un lielāko daļu automātisko ieroču tam nācās iegūt kā
trofejas no kritušajiem vai gūstā saņemtajiem pretiniekiem. Tikai pēc trim
kauju dienām bataljonu nomainīja vācu 380. grenadieru pulks. Dažas dienas vēlāk
pilsētas aizstāvēšanā iesaistījās arī 319-F. Un 322-F. latviešu policijas
bataljoni. Vācu 215. kājnieku divīzijas sastāvā kaujās pie Bauskas piedalījās
arī 23. latviešu policijas bataljons. Līdz augusta vidum pilsētas aizstāvēšanā
piedalījās arī Latviešu leģiona 15. divīzijas apmācības bataljons. Kopumā Bauskas
aizstāvēšanā iesaistītajās vācu un latviešu vienībās bija trīs līdz četri
tūkstoši vīru, kam kauju noslēgumā nācās stāties pretī pat desmitkārtīgam
pārsvaram. Bauska krita tikai 14. septembrī, tas ir, pēc pusotru mēneši ilgas
pretestības.
Bauskas aizstāvēšanas laikā kritušajiem latviešu
karavīriem piemiņas zīmes uzstādītas arī to atdusas vietās Bauskas luterāņu
baznīcas dārzā (sk.), Bauskas Plosta kapos (sk.), Codes pagasta Butku kapos
(sk.) un Ceraukstes pagasta Ķīķerkalna kapos (sk.). Kritušie Bauskas aizstāvji
apbedīti arī citās, neiezīmētās vietās. Piemiņas zīme uzstādīta arī Mežotnes
pagasta Jumpravmuižas parkā vietā, kur jūlija beigās atradies Bauskas
brīvprātīgo bataljona štābs (sk.).
Papildināts: 30.03.2023.
Avoti: Neiburgs, U. “Grēka un ienaida liesmās”. Rīga: Latvijas
mediji, 2018. 249.-257. lpp.; Bauskas Dzīve, 15.09.2012.; 27.03.2023.;
29.03.2023.; Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja vecākā speciālista
Raita Ābelnieka sniegtā informācija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru