Bauskā piemineklis pilsētas aizstāvjiem 1944. gadā

Atrodas Bauskā pilskalna apstādījumos.

Atklāts 2012. gada 14. septembrī. Pieminekļa uzstādīšanas iniciators bija viens no nedaudzajiem tobrīd vēl dzīvajiem pilsētas aizstāvjiem Imants Zeltiņš.

Iesarkanā granītā darinātajā stēlā, kas uzstādīta uz trīspakāpju betona pamatnes, zem Latvijas armijas karavīru cepures kokardes – saulītes – un Latviešu leģiona piedurknes uzšuves – sarkanbaltsarkana vairodziņa – iekalts teksts:

BAUSKAS

AIZSTĀVJEIM

PRET OTRREIZĒJO

PADOMJU

OKUPĀCIJU

1944.28.07–14.09.

“LATVIJAI JĀBŪT

LATVIEŠU VALSTIJ.”

KĀRLIS ULMANIS

Foto: 04.07.2020., karaviru.kapi

Pieminekļa priekšpusē uz pamatnes otrās pakāpes novietots granītā kalts bruņucepures atveidojums, kura sānos attēlots Latviešu leģiona simbols – sarkanbaltsarkans vairodziņš.

Foto: 04.07.2020., karaviru.kapi

Piemineklis uzstādīts un finansēts no I. Zeltiņa personīgajiem līdzekļiem, bet daļu summas ziedojis Ogres uzņēmējs un politiķis Egils Helmanis, kura vectēvs arī kritis Bauskas aizstāvēšanas kaujās.

Šī pieminekļa uzstādīšana tolaik izsauca asus Krievijas protestus.

Savukārt 2023. gadā naktī uz 27. martu kādas acīmredzami prokrieviski noskaņotas personas pieminekli nogāza no pamatnes. Taču jau 29. martā ar Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK vietējās nodaļas spēkiem un līdzekļiem piemineklis tika uzstādīts savā iepriekšējā vietā.

Vēsturiska atkāpe. 1944. gada jūlija beigās, Bauskai tuvojoties padomju karaspēkam, pilsētā, kas vēl nesen bija atradusies dziļā aizmugurē, neatradās nekādi vērā ņemami vācu spēki. Tūlītēju Bauskas krišanu novērsa Bauskas apriņķa priekšnieka un aizsargu pulka komandiera majora Jāņa Uļuka apņēmīgā rīcība, kurš 29. jūlijā saformēja Bauskas brīvprātīgo bataljonu, kura sastāvā bija 13. Bauskas aizsargu pulka aizsargi, policisti, kā arī brīvprātīgie pilsētnieki. Bataljons ieņēma aizsardzības pozīcijas Lielupes krastā iepretī Borsmindes sēklim un jau pirmajā dienā tam nācās iesaistīties sīvās cīņās ar uzbrūkošo sarkano armiju. Sākotnēji bataljons bija ļoti vāji apbruņots, un lielāko daļu automātisko ieroču tam nācās iegūt kā trofejas no kritušajiem vai gūstā saņemtajiem pretiniekiem. Tikai pēc trim kauju dienām bataljonu nomainīja vācu 380. grenadieru pulks. Dažas dienas vēlāk pilsētas aizstāvēšanā iesaistījās arī 319-F. Un 322-F. latviešu policijas bataljoni. Vācu 215. kājnieku divīzijas sastāvā kaujās pie Bauskas piedalījās arī 23. latviešu policijas bataljons. Līdz augusta vidum pilsētas aizstāvēšanā piedalījās arī Latviešu leģiona 15. divīzijas apmācības bataljons. Kopumā Bauskas aizstāvēšanā iesaistītajās vācu un latviešu vienībās bija trīs līdz četri tūkstoši vīru, kam kauju noslēgumā nācās stāties pretī pat desmitkārtīgam pārsvaram. Bauska krita tikai 14. septembrī, tas ir, pēc pusotru mēneši ilgas pretestības.

Bauskas aizstāvēšanas laikā kritušajiem latviešu karavīriem piemiņas zīmes uzstādītas arī to atdusas vietās Bauskas luterāņu baznīcas dārzā (sk.), Bauskas Plosta kapos (sk.), Codes pagasta Butku kapos (sk.) un Ceraukstes pagasta Ķīķerkalna kapos (sk.). Kritušie Bauskas aizstāvji apbedīti arī citās, neiezīmētās vietās. Piemiņas zīme uzstādīta arī Mežotnes pagasta Jumpravmuižas parkā vietā, kur jūlija beigās atradies Bauskas brīvprātīgo bataljona štābs (sk.).

Papildināts: 30.03.2023.

Avoti: Neiburgs, U. “Grēka un ienaida liesmās”. Rīga: Latvijas mediji, 2018. 249.-257. lpp.; Bauskas Dzīve, 15.09.2012.; 27.03.2023.; 29.03.2023.; Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja vecākā speciālista Raita Ābelnieka sniegtā informācija.