Jaunolainē 1. PK kritušo latviešu strēlnieku brāļu kapi

Atrodas Jaunolainē Jelgavas šosejas malā uz Rīgas pusi no bijušā Olaines pagastnama drupām.

Apbedīts nezināms skaits pirmajā pasaules karā kritušo, kuru vidū, iespējams, ir arī latviešu strēlnieki. Vēlāk apbedīti arī daži Latvijas Atbrīvošanās karā kritušie karavīri.

Saskaņā ar 1904. gadā dzimušā olainieša Artura Radziņa atmiņām 1916. gadā no Plakanciema atvesti un pie pagastnama apglabāti deviņi karavīri, no kuriem astoņi bijuši latviešu strēlnieki. Juri Kleinberģi no Jelgavas, Baltābolu, Kreicbergu (vai Kreicmani), Vilmani un Zommeru viņš personīgi pazinis, jo tēvs dienējis turpat Rollbušos (Baložos) izvietotajā 45. sapieru pulkā.

Savukārt Emīlija Pētersone no Grūbu mājām, kas Olaines pagastā ieprecējusies, stāsta, ka brāļu kapos esot apglabāts vīra mātes Amālijas Pētersones jaunākais brālis Jānis Ādamsons, kurš 18 gadu vecumā brīvprātīgi iestājies armijā un savā pirmajā kaujā pie Plakanciema kritis. Viņa vārds ir iegravēts arī Olaines Svētās Elizabetes luterāņu baznīcā uzstādītajā krituši piemiņas plāksnē (sk.).

Tikmēr Rīgas apriņķa priekšnieks 1922. gada 1. marta ziņojumā Armijas galvenajam štābam norādījis, ka Rīgas–Jelgavas šosejas malā 12. verstī no Rīgas atrodas astoņas neiezīmētas kapu kopiņas, apgalvojot, ka tur apglabāti latviešu strēlnieki. Apriņķa priekšnieks minējis arī piecu apglabāto vārdus – Kalniņš Jānis Jāņa dēls, Blūms Jānis Aleksandra dēls, Stūris Ansis Indriķa dēls, Muižnieks Jēkabs Anša dēls, piebilstot, ka tur apbedīts arī kāds nezināms 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka karavīrs.

Tajā pašā laikā 6. Sibīrijas korpusa pārskatos par 1916. gada vasarā kritušajiem teikts, ka pie Olaines pagastnama tikuši apglabāti 55. un 56. Sibīrijas strēlnieku pulka kritušie karavīri.

1935. gada 13. novembrī Brāļu kapu komitejas valde nolēma izsniegt pabalstu Olaines brāļu kapu sakopšanai, “lai varētu uzcelt pienācīgu sētu, iztaisīt celiņu uz šoseju, apstādīt kociņus un uzlikt piemiņas akmeni.”

1937. gada 12 septembrī vietējie aizsargi Olaines brāļu kapos pārapbedīja iepriekš apkārtnē izklaidus apglabātos 24 Pirmajā pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanās karā kritušos karavīrus, par ko BKK 7. oktobrī izmaksājusi Olaines aizsargu nodaļai 85,70 latus.

Jau pieminētā E. Pētersone stāsta, ka vēl komunistiskās okupācijas laikā brāļu kapos, ko kopā ar vīru slepus apmeklējusi Lāčplēša dienā, bijuši “veci koka krustiņi un egļu stādījumi aizmugurē”.

Taču, ierīkojot kolhoza gateri, brāļu kapi esot nolīdzināti un to apstādījumi izcirsti. Vēlāk, paplašinot Rīgas–Jelgavas šoseju, daļa no apbedījumiem palika zem asfalta seguma.

Sākoties Atmodai, 1990. gadā pēc toreizējās Dalbes ciema (vēlāk Olaines pagasta) tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāja Aivara Pozņaka iniciatīvas izpostītos brāļu kapus, cik iespējams, sakopa un zem lielceļa malā esošā ozola uzstādīja piemiņas akmeni. Vietējā akmeņkaļa Pāvela Ļebedjko rupji apstrādātajā pelēki iesārtajā laukakmenī iekalta vienīgi krusta zīme bez jebkāda paskaidrojoša teksta. Pats akmeņkalis stāsta, ka tolaik viņa darbnīca vēl nav nebijusi uzcelta, taču daži akmeņi jau bija savesti. No tiem tad arī skaistāko izraudzījies piemiņas zīmei.

Foto: 24.07.2020., karaviru.kapi

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 290. lpp.; Vilīte, V. Olaines pagasts: Ceļojums no Žagarkroga līdz Šulca un Bluku krogam. Olaine: Olaines vēstures un mākslas muzejs, 2008, 34.-35. lpp.