Atrodas Dzērbenes luterāņu baznīcā abpus altārim. GPS 57.191425, 25.678385
Atklātas 1928. gada 23. decembrī. Baltā marmorā darinātās plāksnes (119 x 70 x 2 cm) novietotas abpus altārim. No altāra pa kreisi novietotajā plāksnē iekalts zeltā iekrāsots teksts ar to draudzes locekļu vārdiem, kas krituši Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā, cīnoties latviešu strēlnieku formējumu vai Latvijas armijas rindās:
TĒVU ZEMES
MĪLESTĪBU
MĒS AR DARBIEM RĀDĪJĀM.
SAVU LATVIEŠU
STRĒLNIEKU PULKOS
UN LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS KARĀ
KRITUŠO DĒLU MŪŽĪGAI PIEMIŅAI.
AKOTS KĀRLIS
BĀRDIŅŠ ALFRĒDS
BĒRZIŅŠ EDUARDS
DĀVIDS JĀNIS
JANSONS KRIŠJĀNIS
ĶERZUMS JĀNIS
LIEPA JĀNIS
MASKAVIČS JĀNIS
OZOLS JĀNIS
RIEKSTS EIDA
SILABRIEDIS PĒTERIS
ŠERCELIS JĀNIS
ŠILINSKIS JĀNIS
ŠTĀLE KĀRLIS
UPĪTE PĒTERIS
VĪKSNA JĀNIS
ZIEDIŅŠ PĒTERIS
BAUERS JĀNIS
ČURUMS PĒTERIS
KĻAVS PĒTERIS
OŠS PĒTERIS
OZOLS ALEKSANDRS
VASĒLIS PĒTERIS
ŠO MĪLESTĪBU
GODAM MINĒT,
IR AUDŽU AUDŽU PIENĀKUMS.
23. XII. 1928. DZĒRBENES DRAUDZE.
Pa labi esošajā plāksnē iekalts teksts ar to draudzes locekļu vārdiem, kas krituši Pirmajā pasaules karā, cīnoties citu Krievijas armijas vienību rindās:
UZ EŽIŅAS
GALVU LIKU,
SARGĀJ’ SAVU TĒVU ZEMI.
SAVU PASAULES
KARĀ KRITUŠO DĒLU
MŪŽĪGAI PIEMIŅAI
ĀBELE
KRIŠJĀNIS
BIERNIS ERNESTS
BRANTS KRIŠJĀNIS
BULLE JŪLIJS
CĪGERTS JĀNIS
KĻAVIŅŠ JĀNIS
MEDNIS PĒTERIS
OZOLS JĀNIS
PAEGLĪTIS ROBERTS
PĪLANTS JĀNIS
RADZIŅŠ OTTO
RIEMERS KĀRLIS
RUDZĪTIS JĀNIS
RUNGE JĀNIS
SILABRIEDIS JĀNIS
SLAVIEŠS LEONARDS
SKRIBIS EIDA
ŠERCELIS JĀNIS
ŠILINSKIS KĀRLIS
ŠUSTERIS JĀNIS
VĪGANTS OSKARS
VĪGANTS JĀNIS
VĪLIPS KĀRLIS
VITRUNGS ERNESTS
ZĀLĪTIS JĀNIS
ŽĪDS JĀNIS
MŪŽAM NERIMS
DAUGAVAS KRĀCES,
MŪŽAM DZĪVOS VAROŅU GARS.
23. XII. 1928. DZĒRBENES DRAUDZE.
Piemiņas plāksnes uzstādītas pēc draudzes dāmu komitejas ierosmes par draudzes locekļu ziedojumiem.
Pagaidām par piemiņas plāksnē minētajiem Latvijas Neatkarības karā kritušajiem izdevies noskaidrot sekojošo:
1) Jānis Bauers, dzimis 1899. gada 21 aprīlī. Saskaņā ar tuvinieku sniegtajām ziņām dienējis 2. Ventspils kājnieku pulka 4. rotā, miris 1919. gada 26. jūnijā no Cēsu kaujās gūta ievainojuma. Taču 2. Ventspils kājnieku pulks saformēts tikai 8. augustā, t.i., jau pēc J. Bauera nāves. Arī 8. Piebalgas bataljons, kas vēlāk tika ieskaitīts Ventspils kājnieku pulkā un kura sastāvā bija Vecpiebalgas apkārtnē mobilizētie vīri, Cēsu kaujās nav piedalījies. Turklāt viņa vārds nav minēts arī 2. Ventspils kājnieku pulka kritušo sarakstā. Apglabāts Dzērbenes kapos (sk.);
2) Pēteris Čurums, dzimis 1892. gada 21. decembrī, 2. Ventspils kājnieku pulka 10. rotas kaprālis, miris 1920. gada 9. janvārī no ievainojuma. Saskaņā ar tuvinieku sniegtajām ziņām varētu būt ievainots kaujā ar lieliniekiem pie Varakļāniem. Apglabāts Dzērbenes kapos (sk.);
3) Pēteris Roberts Kļavs, dzimis 1899. gada 31. decembrī. Saskaņā ar tuvinieku sniegtajām ziņām dienējis 2. Ventspils kājnieku pulka 3. rotā, kritis 1919. gada 28. augustā. Tomēr 2. Ventspils kājnieku pulka kritušo sarakstā viņa vārda nav. Apglabāts Dzērbenes kapos (sk.);
4) Pēteris Rūdolfs Ošs, dzimis 1888. gada 3. novembrī, saskaņā ar tuvinieku sniegtajām ziņām dienējis 7. (?) Valmieras kājnieku pulkā, pazudis bez vēsts 1919. gada rudenī pie Rīgas kauju laikā ar bermontiešiem;
5) Aleksandrs Ozols, dzimis 1896. gada 19. maijā Dzērbenē, 8. Daugavpils kājnieku pulka virsseržants, miris 1919. gada 23. decembrī no ievainojuma, kas gūts 10. novembrī pie Šampētera, pēc nāves par kaujas nopelniem paaugstināts par leitnantu, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, apglabāts Rīgas Lielajos kapos (sk.);
6) Pēteris Vasēlis, dzimis 1899. gada 22. oktobrī, saskaņā ar tuvinieku sniegtajām ziņām dienējis 5 (?) Ventspils kājnieku pulkā, miris 1920. gada 22. oktobrī, apglabāts Rīgas Brāļu kapos.
Saskaņā ar tuvinieku sniegtajām ziņām par piemiņas plāksnē minētajiem latviešu strēlniekiem zināms sekojošais:
1) Kārlis Valdemārs Akots, dzimis 1882. gada 30. martā, dienējis 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā, miris 1916. gada 28. janvārī, apglabāts Mētraines brāļu kapos (?);
2) Alfrēds Bārdiņš, dzimis 1887. gada 27. janvārī, dienējis 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā, pazudis bez vēsts 1916. gada 3. jūlijā pie Ķekavas;
3) Eduards Bērziņš, dzimis 1890. 26. septembrī, dienējis 3. Kurzemes
latviešu strēlnieku pulka 6. rotā, kritis 1916. gada 23. decembrī pie
Ložmetējkalna;
4) Jānis Dāvids (Dāvītis), dzimis 1898. gada 5. oktobrī, dienējis 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka 6. rotā, kritis 1917. gada 12 janvārī pie Ložmetējkalna;
5) Krišjānis Jansons, dzimis 1879. gada 15. maijā, miris 1916. gada 26. jūlijā, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;
6) Jānis Ķerzums, dzimis 1884. gada 23. februārī, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona 2. rotas leitnants, kritis 1916. gada 14. martā pie Ķekavas;
7) Jānis Liepa, dzimis 1897. gada 26. decembrī, dienējis 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka 3. rotā, pazudis bez vēsts 1917. gada 12. janvārī pie Ložmetējkalna;
8) Jānis Maskēvičs (Maskavičs), dzimis 1895. gada 18. novembrī, dienējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka 1. rotā, pazudis bez vēsts 1918. gada janvārī;
9) Jānis Ozols, dzimis 1886. gada 11. augustā, miris 1916. gada 22. martā, apglabāts Dzērbenes kapos (sk.);
10) Eida Rieksts, dzimis 1881. gada 12. novembrī, dienējis 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonā, kritis 1916. gada 14. martā pie Ķekavas;
11) Pēteris Valdemārs Silabriedis, dzimis 1877. gada 7. aprīlī, dienējis 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā, miris 1917. gada 20. augustā, apglabāts Sanktpēterburgā;
12) Jānis Šilinskis, dzimis 1896. gada 24. novembrī, dienējis 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā, kritis 1917. gada 12 janvārī pie Ložmetējkalna;
13) Kārlis Štāls (Štāle), dzimis 1881. gada 10. aprīlī, kritis 1916. gada 3. jūlijā pie Olaines, apglabāts Rīgas Brāļu kapos;
14) Pēteris Upīts (Upīte), dzimis 1884. gada 24. septembrī, miris 1916. gada 21. februārī Mētrainē;
15) Jānis Vīksna, dzimis 1881. gada 13. decembrī, dienējis 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonā, kritis 1916. gada 14. martā pie Ķekavas;
16) Pēteris Ziediņš, dzimis 1893. gada 27. janvārī, 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka kapteinis, kritis 1917. gada 1. augustā pie Rīgas, apglabāts Rīgas Brāļu kapos.
Jāņa Šerceļa vārds pirmajā piemiņas plāksnē iekļauts, domājams, kļūdas dēļ, jo viņš saskaņā ar tuvinieku sniegtajām ziņām nav dienējis latviešu strēlnieku daļās un kritis 1916. gada februārī Karpatu kalnos Galīcijā.
Papildināts: 12.10.2020.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 44.-45. lpp.; Birnbaums, A. Latvijas Saulei uzlecot…: Dzērbenes draudzes kritušo varoņu piemiņai. [Dzērbene]: Dzērbenes draudzes karā kritušo piemiņas komiteja, [1928], 28 lpp. Latvijas Kareivis, Nr. 207, 13.09.1928.; Hartmanis, J. Latviešu strēlnieku saraksts 1915–1917.; LU Muzeja darbinieka Māra Rudzīša sniegtā informācija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru