Atrodas Alūksnes Lielajos kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pauls Reismanis.
1994. gada 6. augustā uz viņa kapa atklāta piemiņas plāksne, ko uzstādījusi
Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar
Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksne
veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās
virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots
zeltā.
Vēsturiska atkāpe. Pauls Reismanis dzimis 1888. gada 30.
oktobrī Annas pagastā. Pamatskolas izglītība.
1910. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 2.
Keksholmas kājnieku pulkā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā
mobilizēts atkārtoti, dienējis 224. Juhņevas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās
Austrumprūsijā, ticis ievainots. Pēc izveseļošanās ieskaitīts 4. Vidzemes
latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies Ziemsvētku kaujās. Apbalvots ar Jura
krusta IV šķiru. Armiju atstājis 1917. gada septembrī.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā Alūksnē, 2.
(5.) Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret landesvēru pie Cēsīm,
Lodes stacijas un Juglas, pēc tam kaujās pret bermontiešiem, kā arī Latgales
atbrīvošanā no lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka
1919. gada 2. jūlijā Rīgas apkaimē pie Lejkas mājām, “kad mūsu rotu sāka nikni
apšaudīt, [virsseržants] R. ar labi mērķētu ložmetēja uguni apklusināja vācu
ugunspunktus un padzina pretinieku no pozīcijām; pats tika ievainots”.
Atvaļināts 1920. gada 25. septembrī. Zemkopis Annas
pagasta Dambjos.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis
kolhozā “Umara” par klētnieku. Miris 1967. gada 18. jūlijā.
Avoti: Lāčplēša
Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa
sēta, 1995. 438. lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās pirms
27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.; Malienas Ziņas,
06.08.1994.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru