Atrodas Bērzaines saietu namā (savulaik baznīcā).
Atklāta 1929. gada 22. jūnijā. Baltā marmorā darināto
piemiņas plāksni uzstādījusi Jaunburtnieku pagasta aizsargu nodaļa, un tajā
iekalts teksts:
PAR LATVIJU, LAIMI,
BRĪVĪBU
MĒS DEVĀM SAVU
DZĪVĪBU!
LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS
CĪŅĀS
UN PASAULES KARĀ
KRITUŠIE
JAUNBURTNIEKU PAGASTA
PILSOŅI:
1918 – 1920.
GŪTMANIS FRICIS
OKLANDERS PĒTERS
RIKŠIS TEODORS
RUDZĪTIS PĒTERS
1914 – 1920.
CAKA PĒTERS
KALNIŅŠ PĒTERS
LAIVIŅŠ JĀNIS
LEIMANIS VOLDEMĀRS
PRIEDE AUGUSTS
REIMANIS AUGUSTS
TORMANIS AUGUSTS
VILNIS PĒTERS
LATVJU TAUTAS SIRDS
UN
PRĀTS MŪŽAM JŪS
GODINĀS.
JAUNBURTNIEKU PAGASTA
PILSOŅI
UN PILSONES.
Lielāko daļu plāksnes uzstādīšanai nepieciešamo līdzekļu
savākušas vietējās aizsardzes, bet atlikušo summu segusi Jaunburtnieku aizsargu
nodaļa no saviem līdzekļiem.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā piemiņas
plāksne tikusi noņemta. Kādu laiku tā glabājusies par kapliču pārtapušās
baznīcas zvanu telpā, bet pēc tam pārzāģēta uz pusēm un izmantota, lai
izgatavotu plāksnes pie ieejas Valmieras Svētā Sīmaņa luterāņu baznīcā, kas
okupācijas laikā bija pārveidota par koncertzāli un muzeju. Uz viena no
piemiņas plāksnes fragmentiem otrā pusē tika iekalts teksts:
MUZEJS
KONCERTZĀLE
Bet uz otras:
ARHITEKTŪRAS
PIEMINEKLIS
SĪMAŅA BAZNĪCA
CELTA 1283. G.
ATRODAS VALSTS
AIZSARDZĪBĀ
Protams, sekoja tas pats teksts arī krievu valodā.
1990. gadā abi piemiņas plāksnes fragmenti aizvesti uz
akmeņkaļu darbnīcu jauniekalto uzrakstu atjaunošanai, un tur atklājies to otrā
pusē esošais oriģinālais teksts. Kāds no akmeņkaļiem telefoniski sazinājies ar
toreizējo Bērzaines ciema izpildkomiteju un informējis par atradumu ciema
padomes priekšsēdētāju Viju Auniņu, kas lūgusi darīt iespējamo, lai Bērzaine
piemiņas plāksni atgūtu. Jau tā paša gada 12. augustā, mirušo piemiņas dienā,
piemiņas plāksne novietota sākotnējā vietā un atkārtoti iesvētīta.
Informācija par kritušajiem, kuru vārdi iekalti piemiņas
plāksnē:
1) Fricis Gūtmanis – 6. Rīgas kājnieku pulka kareivis,
bez vēsts pazudis 1919. gada 10. novembrī;
2) Pēteris Oklanders – 7. Siguldas kājnieku pulka
kareivis, miris no ievainojumiem 1920. gada 15. janvārī;
3) Teodors Rikšis (Rikše) – 9. Rēzeknes kājnieku pulka
seržants, kritis 1919. gada 3. novembrī Bolderājas kāpās, Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieris;
4) Pēteris Rudzītis – 6. Rīgas kājnieku pulka
dižkareivis, miris no ievainojumiem 1919. gada 12. novembrī;
5) Pēteris Caka – 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka
kaprālis, kritis 1918. gada 20. februārī;
6) Pēteris Kalniņš – 4. Vidzemes latviešu strēlnieku
pulka strēlnieks, kritis 1917. gada 6. janvārī;
7) Jānis Laiviņš – 90. Oņegas kājnieku pulka kareivis,
miris no ievainojumiem 1916. gada 16. septembrī;
8) Voldemārs Leimanis – 1. Daugavgrīvas latviešu
strēlnieku pulka strēlnieks, kritis 1916. gada 23. decembrī;
9) Augusts Priede – 91. Oloņecas kājnieku pulka
dižkareivis, kritis 1914. gada 19. septembrī;
10) Augusts Reimanis – 3. Kurzemes latviešu strēlnieku
pulka strēlnieks, kritis 1916. gada 23. decembrī;
11) Augusts Tormanis – latviešu strēlnieks, pazudis bez
vēsts 1917. gadā;
12) Pēteris Vilnis – 5. Zemgales latviešu strēlnieku
pulka dižkareivis, kritis 1916. gada 23. decembrī.
Papildināts: 28.01.2020.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo
karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu
piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 342. lpp., Aizsargs, Nr. 6, 1929.
gada jūnijs, 264. lpp.; Briedis, A. Tai plāksnei ir divas puses. Liesma,
30.07.1990. 2. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru