Atrodas Alūksnes Lielajos kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Rumpāns.
1994. gada 6. augustā uz viņa kapa atklāta piemiņas plāksne, ko uzstādījusi
Alūksnes Brāļu kapu komiteja Ulda Veldres vadībā, kas 1990. gadā uzsāka ar
Alūksni saistīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu. Tipveida piemiņas plāksne
veidota pēc Rīgas Brāļu kapu individuālo piemiņas plākšņu parauga, taču tās
virsējā kārta gatavota no balta marmora, bet tajā iekaltais teksts iekrāsots
zeltā.
Vēsturiska atkāpe. Pēteris Rumpāns dzimis 1886. gada 27.
aprīlī Alsviķu pag. Pagastskolas izglītība. Zemkopis, strādājis pie tēva
nomnieka Alsviķu pagasta Lapseniešos.
Pirmā Pasaules kara laikā 1916. gada februārī iesaukts
Krievijas armijā, dienējis latviešu strēlnieku formējumos līdz 1917. gada
decembrim.
1919. gada februārī mobilizēts Sarkanajā armijā, dienējis
1. Pleskavas pulkā, no kura dezertējis 1919. gada 20. maijā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 7. jūnijā Alūksnē, 7.
Siguldas kājnieka pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem Kurzemē,
kā arī citās kaujās.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka
1919. gada 11. novembrī Kurzemē pie Popes, “kad liels ienaidnieka pārspēks
uzbruka Popes komandantūrai un draudēja atgriezt atkāpšanās ceļu Ventspils
virzienā, [kareivis] R. spēcīgā ugunī brīvprātīgi aizturēja bermontiešus, tā
dodams mūsējiem iespēju bez īpašiem zaudējumiem atkāpties”.
Atvaļināts 1920. gada 5. septembrī. Zemkopis Alsviķu
pagasta Tūjas muižā.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis
vietējā kolhozā, mūža nogalē pensionārs. Miris 1966. gada 3. novembrī.
Avoti: Lāčplēša
Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa
sēta, 1995. 456.-457. lpp.; Veldre, U. Alūksnes Lāčplēšu augšāmcelšanās sākās
pirms 27 gadiem. Malienas Ziņas, 04.11.2016. 14. lpp.; Malienas Ziņas,
06.08.1994.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru