Liepājā Līvas kapos LNK kritušo ebreju karavīru brāļu kapi

Atrodas Liepājā Cenkones ielā 18/20 Līvas (kādreiz Bārenbušas) kapu bijušajā ebreju nodalījumā. GPS 56.493277, 21.007028

Apbedīti seši ebreju karavīri, kas krituši Liepājas aizstāvēšanas kaujās ar bermontiešiem 1919. gada novembrī.

1934. gada 13. oktobrī brāļu kapos atklāts J. Āboliņa akmeņkaļu firmā darināts piemineklis ar pulētu melna granīta plāksni (105 x 62 cm) centrā, kuras priekšpusē divās slejās (latviski un jidišā) iekalts teksts:

LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS ARMIJAS

ŽĪDU TAUTĪBAS KARAVĪRI –

CĪŅĀ PIE LIEPĀJAS

AIZSTĀVĒŠANAS KRITUŠI

1919. G. NOVEMBRĪ

VEINERS JĀZEPS,

FRIEDMANS ELIAS,

BONKS HAIMS,

BAUMS HEINRICHS,

USIKERS IZAKS-JĀZEPS,

LATTERS ROBERTS.

Foto: 13.07.2024., Oskars Zalāns

Plāksnes otrā pusē iekalts teksts:

PIEMINEKLIS UZCELTS NO ŽĪDU TAUTĪBAS LATVIJAS

ATBRĪVOTĀJU BIEDRĪBAS LIEPĀJAS NODAĻAS.

LIEPĀJĀ, 1934.

Arī šis teksts dublēts judišā.

Apbedījuma vietu – piecas betona kapu guļplāksnes, kas atrodas pieminekļa priekšā – frontāli un no sāniem norobežoja astoņas lielgabala lādiņu čaulas, kuras savienoja kalta dzelzs ķēde.

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Nacistiskās un komunistiskās okupācijas laikā piemineklis stipri cietis un apbedījuma vietas norobežojums faktiski pilnībā gājis zudumā. Sagaidot Liepājas aizstāvēšanas simtgadi, brāļu kapi un piemineklis pilnībā restaurēti, un atjaunotā piemiņas vieta atklāta 2019. gada jūlija beigās. Tagad apbedījuma vietu norobežo astoņi, ķēdes savienoti, betona stabi.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 171. lpp.; LSM, 30.07.2019.