Atrodas
Liepājā Centrālkapos.
Apbedīts
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Rūdolfs Jaunzemis. 2002. gada 20. jūnijā uz
kapa uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kurā blakus Lāčplēša Kara ordeņa
atveidojumam iekalts teksts:
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
RŪDOLFS
JAUNZEMIS
1894 – 1981.
Piemiņas
plāksnes uzstādīšanu ar pilsētas pašvaldības atbalstu organizējusi “Daugavas
vanagu” Liepājas nodaļa. Kopumā 2002. gada 20. jūnijā piemiņas plāksnes tika
uzstādītas 12 Liepājas kapsētās apglabātajiem LKO kavalieriem. Plākšņu
izgatavošanai Liepājas dome atvēlējusi 700 latu.
Vēsturiska
atkāpe. Rūdolfs Jaunzemis dzimis 1894. gada 6. augustā Liepājā. Izglītojies
vietējā reālskolā. Grāmatvedis.
Krievijas
armijā iesaukts 1915. gadā, ieskaitīts 50. Belostokas kājnieku pulkā. No tā
pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku. Ziemassvētku kauju laikā
ievainots un kritis gūstā. Atgriezies Latvijā 1918. gadā.
Latvijas
armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada februārī Liepājā, Latviešu atsevišķā
bataljona (vēlāk brigādes) Atsevišķās studentu rotas sastāvā piedalījies
daudzās kaujās līdz Rīgas atbrīvošanai, pēc tam ieskaitīts 3. Jelgavas kājnieku
pulkā un nosūtīts uz Latgali. Paaugstināts par virsseržantu.
Pavēlē
par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. maijā Jūrmalā
pie Kaugurciema pēc virsleitnanta Žaņa Ķinča ievainošanas kaprālis Jaunzemis
uzņēmās vada komandēšanu, “sīvā cīņā izsita lieliniekus no ierakumiem un ieguva
ložmetēju”.
Atvaļināts
1921. gadā. Dzīvojis Liepājā, kur strādājis par grāmatvedi 2. Liepājas
savstarpējā kredītbiedrībā. Piešķirta jaunsaimniecība Vaiņodes pagasta
“Jaunzemjos”. Vēlāk strādājis Valsts Kredītbankas Liepājas nodaļā.
1944.
gada beigās kopā ar ģimeni izbraucis uz Vāciju, dzīvojis Berlīnē. 1945. gada
aprīļa beigās apcietināts, tad ieskaitīts Sarkanajā armijā. 1945. gada rudenī
atgriezies Liepājā, strādājis Liepājas zivju kombinātā. Mūža nogalē pensionārs.
Miris 1981. gada 23. jūlijā Liepājā.
Avoti:
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska
vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 212. lpp.; Kurzemes Vārds, 21.06.2002.
