Liepājā Ziemeļu kapos LKOK Jēkaba Klaviera individuāls apbedījums

Atrodas Liepājā Ziemeļu kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Klavieris. 1989. gada 11. janvārī uz viņa kapa tika atklāta neregulāras formas granīta piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA

ORDEŅA KAVALIERIS

JĒKABS

KLAVIERIS

1865 – 1937

Piemiņas plāksne uzstādīta pēc Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) Liepājas nodaļas ierosinājuma, kuram pievienojās arī citas neatkarības atbalstītāju organizācijas – “Helsinki–86” Latvijas jaunatnes apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”, Latvijas Tautas fronte (LTF) un Vides aizsardzības klubs (VAK).

Saskaņā ar tā laika preses ziņām šī piemiņas plāksne uzstādīta komunistiskās okupācijas laikā iznīcinātās piemiņas zīmes vietā. Taču pagaidām par iepriekšējo piemiņas zīmi informāciju nav izdevies atrast.

Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Klavieris dzimis 1865. gada 30. janvārī Džūkstē. 1879. gadā beidzis Džūkstes tautskolu, noliekot pilna kursa eksāmenu. Dzīvojis Liepājā, galdnieks.

No 1887. līdz 1891. gadam dienējis Krievijas armijā leibgvardes jēgeru pulkā, kur beidzis mācību komandu un paaugstināts feldfēbeļa pakāpē.

Pēc dienesta dzīvojis Liepājā, kur ilgu laiku strādājis par montieri un brigadieri Liepājas-Romnas dzelzceļa darbnīcās, bet no 1913. gada līdz pat Latvijas valsts dibināšanai strādājis Karaostas darbnīcās kā doku meistars.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 13. novembrī Liepājā, ieskaitīts 3. Latgales divīzijas papildu bataljonā.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī Liepājā, atkarojot bermontiešiem Ziemeļu fortu, Klavieris “brīvprātīgi piedalījās viskarstākajās cīņās, ar savu aukstasinību un drosmi aizrāva sev līdzi citus kareivjus, pats pirmais ielauzās fortā”.

Par nopelniem šajā kaujā apbalvots arī ar Francijas Kara Atzinības medaļu. Ar armijas virspavēlnieka ģenerāļa Jāņa Baloža 1920. gada 29. februāra pavēli paaugstināts par virsseržantu un ieskaitīts 10. Aizputes kājnieku pulka 1. rotā par goda karavīru uz mūžu. Klavieris ir vienīgais Latvijas armijas karavīrs, kas izpelnījies šādu pagodinājumu. Vienlaikus viņš ilgu laiku publiski godināts kā vecākais starp visiem Lāčplēša Kara ordeņa karvalieriem, lai gan Fricis Liepiņš (sk.) bijis divus gadus vecāks.

Pēc Latvijas Atbrīvošanās kara dzīvojis Liepājā. No 1920. līdz 1924. gadam bijis vecākais uzraugs Kara ministrijas Ēku un būvju pārvaldes Liepājas rajonā. Pēc šī amata likvidācijas izpildīja būvju grupas sarga vietu, bet pēdējos dzīves gados strādājis par ēkas uzraugu Sarkanā Krusta sanatorijā Karaostā. Miris 1937. gada 13. maijā.

Papildināts: 12.11.2019.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 248. lpp.; Komunists, Nr. 216, 14.11.1989.; Latvijas Vēstnesis, Nr. 337, 11.11.1998.; Lāčplēsis, Nr. 5, 1937. gads, 96. lpp.; Jaunākās Ziņas, Nr. 107, 14.05.1937.