Atrodas
Liepājā Ziemeļu kapos.
Apbedīts
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Klavieris. 1989. gada 11. janvārī uz
viņa kapa tika atklāta neregulāras formas granīta piemiņas plāksne, kurā zem
Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:
LĀČPLĒŠA
ORDEŅA KAVALIERIS
JĒKABS
KLAVIERIS
1865 – 1937
Piemiņas
plāksne uzstādīta pēc Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) Liepājas
nodaļas ierosinājuma, kuram pievienojās arī citas neatkarības atbalstītāju
organizācijas – “Helsinki–86” Latvijas jaunatnes apvienība “Tēvzemei un
Brīvībai”, Latvijas Tautas fronte (LTF) un Vides aizsardzības klubs (VAK).
Saskaņā
ar tā laika preses ziņām šī piemiņas plāksne uzstādīta komunistiskās okupācijas
laikā iznīcinātās piemiņas zīmes vietā. Taču pagaidām par iepriekšējo piemiņas
zīmi informāciju nav izdevies atrast.
Vēsturiska
atkāpe. Jēkabs Klavieris dzimis 1865. gada 30. janvārī Džūkstē. 1879. gadā
beidzis Džūkstes tautskolu, noliekot pilna kursa eksāmenu. Dzīvojis Liepājā,
galdnieks.
No
1887. līdz 1891. gadam dienējis Krievijas armijā leibgvardes jēgeru pulkā, kur
beidzis mācību komandu un paaugstināts feldfēbeļa pakāpē.
Pēc
dienesta dzīvojis Liepājā, kur ilgu laiku strādājis par montieri un brigadieri
Liepājas-Romnas dzelzceļa darbnīcās, bet no 1913. gada līdz pat Latvijas valsts
dibināšanai strādājis Karaostas darbnīcās kā doku meistars.
Latvijas
armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 13. novembrī Liepājā, ieskaitīts 3.
Latgales divīzijas papildu bataljonā.
Pavēlē
par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī
Liepājā, atkarojot bermontiešiem Ziemeļu fortu, Klavieris “brīvprātīgi
piedalījās viskarstākajās cīņās, ar savu aukstasinību un drosmi aizrāva sev
līdzi citus kareivjus, pats pirmais ielauzās fortā”.
Par
nopelniem šajā kaujā apbalvots arī ar Francijas Kara Atzinības medaļu. Ar
armijas virspavēlnieka ģenerāļa Jāņa Baloža 1920. gada 29. februāra pavēli
paaugstināts par virsseržantu un ieskaitīts 10. Aizputes kājnieku pulka 1. rotā
par goda karavīru uz mūžu. Klavieris ir vienīgais Latvijas armijas karavīrs,
kas izpelnījies šādu pagodinājumu. Vienlaikus viņš ilgu laiku publiski godināts
kā vecākais starp visiem Lāčplēša Kara ordeņa karvalieriem, lai gan Fricis
Liepiņš (sk.) bijis divus gadus vecāks.
Pēc
Latvijas Atbrīvošanās kara dzīvojis Liepājā. No 1920. līdz 1924. gadam bijis
vecākais uzraugs Kara ministrijas Ēku un būvju pārvaldes Liepājas rajonā. Pēc
šī amata likvidācijas izpildīja būvju grupas sarga vietu, bet pēdējos dzīves
gados strādājis par ēkas uzraugu Sarkanā Krusta sanatorijā Karaostā. Miris
1937. gada 13. maijā.
Papildināts:
12.11.2019.
Avoti:
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska
vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 248. lpp.; Komunists, Nr. 216, 14.11.1989.; Latvijas Vēstnesis, Nr. 337,
11.11.1998.; Lāčplēsis, Nr. 5, 1937.
gads, 96. lpp.; Jaunākās Ziņas, Nr.
107, 14.05.1937.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru