Atrodas Vijciema kapos.
Apbedīts
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Einerts Tupureinis. Īstenojot Valkas novadā
apglabāto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu, 2010. gada 11. novembrī arī uz
Tupureiņa kapa atklāta piemiņas plāksne. To pēc paša meta gatavojis akmeņkalis
Artis Kerliņš Cēsīs, bet tās uzstādīšanu finansējusi Valkas novada pašvaldība.
Vēsturiska
atkāpe. Einerts Jūlijs Tupureinis dzimis 1895. gada 1. novembrī Vijciema
pagastā zemkopja ģimenē. Pagastskolas izglītība.
Sākoties
Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis
Daugavgrīvas cietokšņa artilērijā, vēlāk Rēvelē, unteroficieris.
Latvijas
armijā iesaukts 1919. gada 9. martā Valkā, piedalījies kaujās pie Melnupes, kur
ievainots. Pēc tam Kurzemes artilērijas pulka sastāvā cīnījies pret
bermontiešiem pie Rīgas un lieliniekiem Latgalē, 1920. gada septembrī
paaugstināts par virsseržantu.
Pavēlē par
apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1920. gada 26. janvārī Latgalē
kaujā pie Mežvepru sādžas Ludzas rajonā Tupureinis “kā vada pārzinis, prasmīgi vadot
uguni, atsita ienaidnieka bruņuvilcienu, tā glābdams 2. Ventspils kājn. pulka
rotu un bataljona štābu no apšaudes”.
Atvaļināts
1921. gada 26. februārī. Tirgotājs Saldū. 1938. gadā veikalu pārdevis. Dzīvojis
Vijciema pagasta “Zāģerīšos”, zemkopis.
Atkārtotās
komunistiskās okupācijas laikā 1948. gada 14. augustā apcietināts. 1949. gada
4. maijā LPSR Iekšlietu ministrijas karaspēka kara tribunāls notiesāja
Tupureini par “dzimtenes nodevību” (KPFSR Kriminālkodeksa 58-la pants). Uz
desmit gadiem koncentrācijas nometnē.
Atbrīvots
1954. gada 2. decembrī pēc LPSR Augstākās tiesas lēmuma. Mūža nogalē dzīvojis
Valkas rajonā, Blomes pansionātā. Miris 1973. gada 12. janvārī.
