Valkas Cimzes kapos LKOK Artūra Plūmes individuāls apbedījums

Atrodas Valkas Cimzes (bijušajos Lugažu) kapos Miera ielā 2.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Artūrs Plūme. Īstenojot Valkas novadā apglabāto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu, 2011. gada 11. novembrī arī uz Plūmes kapa atklāta tipveida piemiņas plāksne, ko pēc paša meta gatavojis akmeņkalis Artis Kerliņš Cēsīs, bet tās uzstādīšanu finansējusi Valkas novada pašvaldība. No melna granīta darinātajā piemiņas plāksnē zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
ARTŪRS PLŪME
1889.9.VII – 1981.19.XII 

Vēsturiska atkāpe. Artūrs Plūme dzimis 1898. gada 19. jūlijā toreizējā Pedeles (tagad Lugažu) pagastā zemkopja ģimenē. 

1917. gadā dienējis 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies kaujās Vidzemē, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 4. martā Valkā, piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā 1. partizānu pulka sastāvā. Vēlāk iedalīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā, seržanta pakāpē cīnījies pret lieliniekiem Latgalē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 13. janvārī Latgalē kaujā pie Grēku kalna Plūme “devās ienaidnieka aizmugurē, izpostīja telegrāfa līnijas un uzspridzināja dzelzceļu starp Pitalovas un Žogovas stacijām, pārtraukdams lielinieku bruņuvilciena darbību un tā sekmēdams kaujas uzdevuma izpildi”. 

Atvaļināts 1921. gada 7. martā. Jaunsaimnieks Sēļu pag. “Jaunsēļos”. Vēlāk dzīvojis Valkas pagasta “Dzintaros”. 

1945. gada 20. februārī apcietināts. 3. Baltijas frontes Kara tribunāls 1945. gada 12. martā notiesāja viņu uz nāvi par “dzimtenes nodevību” (KPFSR Kriminālkodeksa 58-1a. un 58-11. pants). PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija sodu aizstāja ar 20 gadiem katorgas darbos. Ieslodzījumā atradies koncentrācijas nometnēs Taišetlagā, vēlāk Džezkazganā, no 1948. gada Karagandas apgabala Peščanijlagā, Spaskas ciematā. Atbrīvots 1957. gada 27. februārī, atgriezies Latvijā un dzīvojis Valkā. 

Papildināts: 05.11.2023. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 406. lpp.; Ziemeļlatvija, 11.11.2011.; bibliotēka,valka.lv; Valkas novadpētniecības muzeja galvenā krājuma glabātājas Aijas Priedītes sniegtā informācija.