Preiļu pagasta Litavniekos piemiņas akmens LKOK Ignatam Bečam

Atrodas Preiļu pagasta Litavniekos. GPS 56.2787734, 26.7596002

Atklāts 1992. gada 11. novembrī Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Ignata Beča dzimtajā vietā. Laukakmenī zem Beča portreta un Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:

Šeit dzimis Latvijas

rūbežsorgu apakšpulkvedis

Lōčplēša un Treju zvaigžņu

ordeņu kavalieris 1890.–1943.

IGNATS BEČS

Foto: 08.06.2023., Māris Jurciņš

Vēsturiska atkāpe. Ignats Bečs dzimis 1890. gada 14. februārī Preiļu pagasta Litavniekos trūcīgu zemnieku Jāzepa un Elizabetes sešu bērnu ģimenē.

Krievijas armijā iestājies 1912. gadā, dienējis 20. Sibīrijas strēlnieku pulkā Aizbaikālā. Pirmā pasaules kara laikā piedalījies kaujās Ziemeļrietumu frontē, arī pie Varšavas un Rīgas, ticis trīskārt ievainots. 1915. gadā paaugstināts par praporščiku, apbalvots ar diviem Jura krustiem un Staņislava ordeņa III šķiru.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 15. decembrī Rīgā, Latviešu atsevišķā bataljona Cēsu rotas sastāvā cīnījies pie Lielauces, Skrundas, Kalnciema un citur. Pēc Rīgas atbrīvošanas paaugstināts par kapteini. Vēlāk piedalījies kaujās Vidzemē kā rotas komandieris. No 1919. gada 30. septembra bataljona komandieris Latgales partizānu pulkā, kura sastāvā dienējis līdz Latvijas Atbrīvošanās kara beigām.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 2. februārī Latgalē “pie Višgorodas (Augšpils) B. sava bataljona priekšgalā zem spēcīgas pretinieka uguns ieņēma stipri nocietinātu kalnu, pēc tam atsita trīsreiz spēcīgāka ienaidnieka pretuzbrukumu un noturēja pozīcijas”.

Atvaļināts 1921. gada 17. jūlijā. 1922. gadā iestājies robežapsardzības dienestā un iecelts par Zilupes apgaitas 1. rajona priekšnieku. 1936. gadā paaugstināts pulkvežleitnanta pakāpē un dienestu atstājis. Pēc tam bijis policijas iecirkņa priekšnieks Abrenē, bet 1939. gadā pārcelts uz Preiļiem tādā pašā amatā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. Piederējusi saimniecība Preiļu pagasta Litavniekos.

1940. gada 5. septembrī apcietināts. Sākoties Otrajam pasaules karam, 1941. gada 24. jūnijā no Daugavpils cietuma pārvests uz Krasnojarskas apgabala Jeņisejskas cietumu. 1943. gada 31. martā PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķā apspriede notiesāja Beču par “spiegošanu” un “aktīvu cīņu pret strādnieku šķiru” uz desmit gadiem koncentrācijas nometnē. Taču jau 1943. gada 26. janvārī viņš bija miris Krasnojarskas cietumā.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 64.-65. lpp.; VisitPreili.lv.