Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Jāņa Franča individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos Aizsaules ielā 2a. 

Apglabāts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris ģenerālis Jānis Francis. Uz kapa uzstādīta melnā granītā darināta piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

ĢENERĀLIS 

JĀNIS FRANCIS 

* 3.VII 1877. - † 24.XI 1956. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Francis dzimis 1877. gada 3. jūlijā (20. jūnijā pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) Ķoņu pagasta “Dirlās” lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Valmieras pilsētas skolu. 

Krievijas armijā iestājies 1894. gada decembrī, dienējis 113. Staraja Rusas kājnieku pulkā. 1896. gadā nosūtīts uz Viļņas junkurskolu, kuru beidzis 1898. gada martā, iegūstot praporščika pakāpi. Neilgi dienējis Rīgā dislocētajā 117. Izborskas kājnieku pulkā, bet pēc tam 180. Vindavas kājnieku pulkā Jelgavā un Saranskā. 1899. gadā paaugstināts par podporučiku, bet 1903. gadā par poručiku. 1904. gadā piekomandēts 160. Abhāzijas kājnieku pulkam, piedalījies krievu-japāņu karā, kaujās pie Sipingajas un Mukdenas. 1907. gadā ieguvis štabskapteiņa pakāpi un 1908. gadā atgriezies savā pulkā, kur iecelts par rotas komandieri. 1914. gadā paaugstināts par kapteini. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, nosūtīts uz fronti. Piedalījies kaujās Polijā un Galīcijā, divreiz kontuzēts. 1915. gada februārī paaugstināts par apakšpulkvedi. No 1915. gada maija 177. Izborskas kājnieku pulka bataljona komandieris. 1915. gadā, dibinoties latv. strēlnieku vienībām, ieradies Rīgā, 1915. gada 29. augustā iecelts par 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona komandieri. Piedalījies kaujās pie Slokas, Ķemeriem, Ķekavas. 1916. gadā – Nāves salas aizstāvēšanā. 15. jūnijā smagi ievainots. 22. jūnijā paaugstināts par pulkvedi. Pēc izveseļošanās decembrī iecelts par Rezerves latviešu strēlnieku pulka komandieri. Amatu pildījis līdz Pleskavas krišanai 1918. gada februārī, kad, vairīdamies no gūsta, devies uz Krieviju. Apbalvots ar Svētā Vladimira ordeņa III un IV šķiru, Svētā Staņislava ordeņa II un III šķiru, Svētās Annas ordeņa III un IV šķiru, Sarkanā Krusta goda zīmi. Stādīts priekšā paaugstināšanai par ģenerālmajoru. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1915. gada oktobrī, “kad vācieši uzbrukumā gar Jūrmalu atsita krievu vienības līdz Slokai un reāli apdraudēja Rīgu, Francis apturēja šo uzbrukumu”, bet laikā no 22. līdz 26. oktobrim “iekaroja vairākas nocietinātu pozīciju līnijas un ieņēma Ķemerus, iegūstot lielas trofejas”. 1916. gada 8. martā kaujā Ķekavas rajonā pie Franču un Jūgu mājām “ar spēcīgu triecienu pārrāva 2 vācu nocietinātas aizsardzības līnijas”. Savukārt tā paša gada aprīlī– jūnijā, būdams Ikšķiles priekštilta nocietinājumu rajonu (Nāves salas) komandants, “kritiskos brīžos ar savu rīcību veicināja svarīgā punkta aizstāvēšanu pret daudziem pretinieka uzbrukumiem”, līdz 15. jūnijā tika smagi ievainots. 

1918. gadā iesaukts sarkanajā armijā, pildījis dažādus nenozīmīgus amatus, bijis rotas komandieris instruktoru bataljonā. 1920. gada rudenī kā Latvijas pavalstnieks no dienesta atvaļināts un atgriezies Latvijā. 

1921. gada 3. februārī iestājies Apsardzības ministrijas dienestā pulkveža pakāpē. 1. aprīlī iecelts par Galvenā štāba priekšnieka otro palīgu. No 1922. līdz 1924. gada martam Rīgas garnizona priekšnieka vietas izpildītājs. 1925. gada 18. novembrī paaugstināts par ģenerāli. 1928. gadā iecelts par Galvenā štāba priekšnieku, bet 1929. gada septembrī – par Armijas komandiera štāba priekšnieka otro palīgu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II un III šķiru, Aizsargu Nopelnu krustu, Igaunijas Ērgļa ordeņa II šķiru, Beļģijas Leopolda II ordeņa II šķiru, Zviedrijas Šķēpa ordeņa II šķiru. 

1935. gada jūlijā atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Dzīvojis Rīgā un Saulkrastos. Nacistiskās okupācijas laikā bijis saistīts ar nacionālās pretošanās kustību, viens no Latvijas Centrālās padomes (LCP) Memoranda parakstītājiem. Miris 1956. gada 24. oktobrī. Piemiņas plāksnē uz Franča kapa, domājams, kļūdaini kā miršanas datums norādīts 24. novembris.

Jāņa Franča vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.).

Papildināts: 23.03.2024.

Avoti: Latvija un tās iedzīvotāji cīņā par savu valsti un pretestība okupāciju varām, 1918-1991: Piemiņas vietu ceļvedis pa Rīgu un Rīgas apkārtni. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2017. 129. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 154. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 168. lpp.; Ar parakstu par Latviju: Latvijas Centrālās padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas. Sast: Kvāle, I. Rīga: Latvijas Kara muzejs, 2014. 175. lpp.