Mazsalacas kapos LKOK kapteiņa Paula Zolta individuāls apbedījums

Atrodas Mazsalacas kapos. GPS 57.854754, 25.058913  

Latviešu atsevišķās brigādes Atsevišķā studentu bataljona 2. rotas komandieris kapteinis Pauls Zolts, kas 1919. gada 18. maijā krita pie Kaugurciema, sākotnēji tika apbedīts brāļu kapos pie Ķemeru luterāņu baznīcas (sk.). 1920. gada 18. maijā viņa mirstīgās atliekas tika ekshumētas un pārvestas uz Mazsalacu, kur 25. maijā guldītas ģimene kapos.

1934. gada 9. septembrī uz Zolta kapa tika atklāta melna granīta kapa guļplāksne (13 x 59 x 117,5 cm) ar tekstu:

PAR TĒVZEMI MĪĻO

ES DZĪVĪBU ATSTĀJU ĶĪLĀ.

LĀČPLĒŠA K. O. K.

KAPTEINIS

PAULS ZOLTS

ATSEVIŠĶĀS STUDENTU BATALJONA

3. ROTAS KOMANDIERS

DZIM. 10. AUG. 1880. G.

KRITIS KAUJĀ PIE KAUGURIEM

18. MAIJĀ 1919. G.

SĒĻU PAGASTS.

Kapa plāksnes tekstā pieļauta tehniska kļūda un 2. rotas vietā lasāms “3. rota”. Tās uzstādīšanai līdzekļus ziedojusi Sēļu pagasta pašvaldība un sabiedriskās organizācijas.

Kapteiņa Zolta vārds iekalts arī piemineklī Kaugurciemā (sk.), kur 1919. gada 18. maija kaujā kopumā krita seši Atsevišķā studentu bataljona 2. jeb Zolta rotas karavīri.

Vēsturiska atkāpe. Pauls Zolts dzimis 1880. gada 11. jūlijā Sēļu pagasta Vecstārastos lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies skolotāju seminārā, beidzis mērnieku taksatoru skolu Gorkos un strādājis par mērniecības darbu revidentu Harkovas guberņā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā un ieskaitīts 79. artilērijas brigādē. Visu Pirmā pasaules kara laiku aizvadījis Kaukāza frontē. Apbalvots ar Staņislava IV šķiras, Annas III un IV šķiras, Vladimira IV šķiras ordeņiem. Pēc Krievijas armijas sabrukuma un lielinieku apvērsuma atgriezies Latvijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 14. janvārī un sākotnēji komandējis Atsevišķā latviešu (Kalpaka) bataljona Atsevišķās studentu rotas vadu, bet pēc rotas pārformēšanas par bataljonu iecelts par Atsevišķās latviešu (Baloža) brigādes Atsevišķā studentu bataljona 2. rotas komandieri. Piedalījies kalpakiešu cīņās pret lieliniekiem Kurzemē no Ventas līdz Lielupei. 

Pavēlē par Lāčplēša kara ordeņa piešķiršanu teikts, ka “1919. g. 18. maijā, kad 2 lielinieku pulki ieņēma nocietinātās pozīcijas pie Kauguriem un mūsējie bija spiesti atkāpties, Zolts ar savu rotu pārgāja pretuzbrukumā, durkļu triecienā sakāva ienaidnieku, atguva cīņā zaudētos ložmetējus un piespieda lieliniekus bēgt, atstājot kaujaslaukā vairāk nekā 50 kritušo”. Šajā kaujā kapteinis Zolts krita.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 346.-347.lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 587.-588. lpp.; Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920: Enciklopēdija. Red: Pētersone, I. Rīga: Preses nams, 1999. 419.lpp.; Rīts, Nr. 5, 30.08.1934.; Tālavietis, Nr.61, 21.05.1942.