Atrodas Jūrkalnes (Pilsberģes) katoļu draudzes kapos. GPS 57.005709, 21.385242
1933. gadā pēc tiesneša Jāņa Raibarta iniciatīvas tika izveidota pieminekļa komiteja, kas ķērās pie ziedojumu vākšanas. Par pieminekļa atrašanās vietu tika izvēlēta Jūrkalnes katoļu draudzes kapsēta, kur savulaik tika apbedīti 22 jūrkalnieši, kurus 1906. gada 16. februārī (3. februārī pēc Jūlija kalendāra jeb tā dēvētā vecā stila) Valtaiķos nošāva cariskās Krievijas režīma soda ekspedīcija.
Pēc arhitekta Pāvila Dreimaņa meta celtais piemineklis atklāts 1934. gada 15. augustā. Interesanti, ka pieminekļa projekts Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts arī tajā pašā dienā.
Piemineklis būvēts no betona un laukakmeņiem. Tajā iestrādāta melna granīta plāksne, kurā iegravēts teksts:
LATVIJAS
ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS,
PASAULES KARĀ NO 1914–1920
UN 1905. G. NEMIEROS
KRITUŠIEM, MIRUŠIEM UN
BEZ VĒSTS ZUDUŠIEM
58 JŪRKALNIEŠIEM
Pieminekļa aizmugurē iestrādāta melna granīta plāksne, kurā iekalts teksts:
BALTIJAS JŪRAS KRASTOS
MŪŽAM MĀJOS
LATVJU VAROŅU GARS
1934.
Zem plāksnes atrodas bronzas bareljefs – bruņucepure ar zobenu un ozolzaru, kas komunistiskās okupācijas laikā tika noplēsts, bet tagad atjaunots. Apmēram 4 metrus augstā pieminekļa virsotnē atrodas betona krusts. Tā priekšā – četras kapu kopas ar betona apmalēm.
Daļu pieminekļa uzstādīšanai nepieciešamo līdzekļu piešķīrusi Jūrkalnes pagasta pašvaldība un sabiedriskās organizācijas. Kopumā pieminekļa komitejai izdevies savākt aptuveni 800 latus, ar ko pieticis vienīgi speciālo izdevumu segšanai. Pašus būvniecības darbus, piemēram, akmeņu pievešanu un mūrēšanu bez atlīdzības veikuši Jūrkalnes pagasta pilsoņi.
Papildināts: 03.04.2024.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju
un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas
cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 358.lpp.; Valdības Vēstnesis,
183, 17.08.1934.; Rīgas Vēstnesis, Nr. 34, 24.08.1934.
