Atrodas Drustu kapos.
Apbedīts 1941. gada 3. jūlijā kritušais nacionālais partizāns un aizsargs virsleitnants Kārlis Grīntāls.
Nav īsti skaidrs, vai K. Grīntāls kritis kaujā, kā varētu spriest pēc laikrakstā “Tēvija” ievietotā tuvinieku sēru sludinājuma, vai arī atejošie lielinieki viņu vienkārši noslepkavojuši, kā izriet no publikācijas laikrakstā “Cēsu Vēstis”.
K. Grīntāla vārds iekalts arī Lestenes brāļu kapu (sk.) sienā.
Avoti: Tēvija, Nr. 18, 21.07.1941.; Cēsu Vēstis, Nr. 10,
05.09.1941.
Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos Balto krustu sektorā.
Apbedīts 1941. gada 1. jūlijā kritušais nacionālais partizāns Alfreds Dzelzkalns.
Avoti: Tēvija, Nr. 17, 19.07.1941.; Tēvija, Nr. 18,
21.07.1941.
Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos Balto krustu sektorā.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris pulkvedis Augusts Muižulis. Uz kapa uzstādīta neregulāras formas granīta piemiņas zīme, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:
PULKVEDIS
Augusts
Muižulis
1893 16 VII - † 1941 29 VI
A. Muižulim uzstādīts piemiņas akmens arī Lapmežciemā pie viņa dzimtajām mājām Tuteņiem (sk.). Viņa vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.), kā arī vienā no stēlām, kas uzstādītas Slokā Jūrmalā dzimušajiem ordeņa kavalieriem (sk.). Slokas stēlā kā Muižuļa dienesta pakāpe norādīta leitnants. Savukārt uz piemiņas zīmes Meža kapos acīmredzami kļūdaini minēts, ka viņš ir pulkvedis.
Labots un papildināts: 19.10.2025.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.:
Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 360. lpp.
Atrodas Lielvārdes Lāčplēša-Ozollejas kapos.
Dzimtas kapos apbedīts 1941. gada 14. jūlijā kaujā ar atpalikušajiem lieliniekiem kritušais nacionālais partizāns un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Mārtiņš Graudiņš. Uz kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:
PAR TĒVZEMI
ŠE DUS KLUSĀ MIERĀ MŪSU MĪĻAIS
MĀRTIŅŠ GRAUDIŅŠ
* 29. III 1899. † 14. VII 1941
VILHELMĪNE GRAUDIŅA
* 10. V 1902. † 18. III 1981.
Piemiņas plāksnē iestrādāts keramikas medaljons ar M. Graudiņa portretu, bet tās pamatnē iekalts teksts:
ATSAUKT NESPĒJAM TO KO ZAUDĒJAM.
Vēsturiska atkāpe. Mārtiņš Graudiņš dzimis 1899. gada 29. martā Rembates pagastā zemkopja ģimenē (LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā minēts, ka dzimis 1897. gada 30. martā).
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 4. oktobrī, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 11. novembrī Jelgavas apriņķī pie Līvbērzes muižas dižkareivis Graudiņš, “izsūtīts izlūkos, uzdūrās ienaidnieka nodaļai, uzbruka tai un sakāva, turklāt ieguva pajūgu ar ložmetēju munīciju. Pēc tam atgriezās pie savējiem un nodeva iegūto informāciju”.
Pēc atvaļināšanas no armijas zemkopis Rembates pagasta Irbītēs.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 169.
lpp.; Tēvija, Nr. 14, 16.07.1941.
Atrodas Aizkraukles kapos.
Apbedīti 1941. gada 13. jūlijā kaujā ar atpalikušajiem lieliniekiem kritušie nacionālie partizāni – vietējais lauksaimnieks Jānis Maršāns un aizsargs Paulis Panders.
Avots: Tēvija, Nr. 12, 14.07.1941.
Atrodas Rīgā Raiņa kapos.
Apbedīts 1941. gada 3. jūlijā kritušais nacionālais partizāns Žanis Salmiņš.
Avots: Tēvija, Nr. 11, 12.07.1941.
Atrodas Liepupes kapos.
Apbedīts 1941. gada vasarā kritušais nacionālais partizāns Teodors Martinsons. Pie kapa uzstādīta pulēta granīta piemiņas plāksne, kurā blakus krusta zīmei iekalts teksts:
TEODORS MARTINSONS
* 1905. G. 5. AUG. † 1941. G. 4. JŪL.
LATVIETI! KAS GARĀM MAB EJI
IEDEDZIES TĒVZEMES MĪLĀ
PAR LATVIJU MĪĻO –
ES DZĪVĪBU ATSTĀJU ĶĪLĀ
Papildināts: 17.04.2022.
Avots: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 183. lpp.; Tēvija, Nr. 12, 11.07.1941.
