Jaunalūksnes pagastā pie Bundzenes mājām atsevišķs divu LAK kritušu igauņu karavīru apbedījums

Atrodas Jaunalūksnes pagastā 0,6 km no Bundzenes mājām. GPS 57.44808, 27.224136

1919. gada 29. martā te krita un tika apglabāti divi igauņu karavīri. 1930. gadā vietējie aizsargi ierosināja šos karavīrus pārapbedīt blakus 8 somu brīvprātīgajiem Bejā (tagad Matisenē) un uzcelt kopēju pieminekli (sk.), taču jaunsaimnieks Bērziņš liedza pieminekļa uzstādīšanu uz savas zemes. 1938. gadā K. Vanags laikrakstā “Latvijas Kareivis” šo igauņu apbedījumu vēl joprojām min pie Bundzenēm. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā blakus igauņu apbedījumam esot apglabāti sarkanarmieši, kuri vēlāk pārapbedīti brāļu kapos Alūksnē, pretim jaunajai pilij. Tiek uzskatīts, ka kopā ar tiem izrakti arī abi igauņu karavīri, jo kopš tā laika igauņu karavīru kaps dabā nav konstatējams.

Igauņu karavīru apbedījuma fotogrāfija 1937. gada 16. oktobrī publicēta laikrakstā “Postimees”, un kritušie identificēti kā 1. Jātnieku pulka karavīri Voldemārs Nūlits un Juhans Lūds.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 21. lpp.; Latvijas Kareivis, 02.11.1938.

Alsviķu pagastā “Čūskubirzī” piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem

Atrodas Alsviķu pagasta mežā “Čūskubirzī”. GPS 57.390510, 26.867182 

Atklāts 2018. gada 21. augustā vietā, kur Latvijas Nacionālās partizānu apvienības (LNPA) štāba sakaru daļas priekšnieks Antons Circāns 1947. gada jūnijā tikās ar tuvējās apkārtnes nacionālo partizānu pārstāvjiem. Viņa mērķis bija noorganizēt Vidzemes LNPA grupu konferenci. Tomēr Circāna iecere netika īstenota, jo 1947. gada 7. jūlijā netālu no Drustiem viņš krita (sk.). 

Piemiņas akmeni darinājis tēlnieks Ainārs Zelčš. Trīsdaļīgās piemiņas zīmes labajā pusē esošajā granīta plāksnē zem Latvijas Nacionālo partizānu apvienības nozīmes atveidojuma iekalts teksts: 

“ČŪSKUBIRZS”
NACIONĀLO
PARTIZĀNU
BUNKURA VIETA 

Piemiņas akmens uzstādīts pēc Alūksnes novada politiski represēto kluba “Sarma” vadītājas Dzidras Mazikas iniciatīvas. 

Papildināts: 17.08.2023. 

Avoti: Nekad nav vara uzveikusi garu: Piemiņas vietas nacionālajiem partizāniem Alūksnes un Smiltenes novadā. [Gulbene]: Vītola izdevniecība, 2023. 10.-13. lpp.; Nacionālo partizānu piemiņas vietas Alūksnes novadā. Alūksnes Tūrisma informācijas centra izdevums.; Alūksniešiem.lv, 24.08.2018.; militaryheritagetourism.info/lv.

Ilzenes pagastā piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem

Atrodas Ilzenes pagasta mežā bijušo Meļļu māju vietā. GPS 57.416112, 26.636422

Atklāts 2018. gada septembra beigās. Meļļu un Sarvu māju iedzīvotāji sniedza atbalstu Voldemāra Andersona (“Vecā”) partizānu grupai, kuras bunkurs atradās netālu no šīm mājām mežā uz toreizējo Ilzenes un Trapenes pagastu robežas.

Piemiņas akmeni darinājis tēlnieks Ainārs Zelčš. Trīsdaļīgās piemiņas zīmes kreisajā pusē esošajā granīta plāksnē iekalts teksts: 

“MEĻĻU” MĀJU VIETA 

Savukārt labajā pusē esošajā plāksnē zem Latvijas Nacionālo partizānu apvienības nozīmes atveidojuma iekalts teksts: 

NETĀLU NO
“MEĻĻU” UN
“SARVU” MĀJĀM
BIJA NACIONĀLO
PARTIZĀNU
BUNKURS

Piemiņas akmens uzstādīts pēc Alūksnes novada politiski represēto kluba “Sarma” vadītājas Dzidras Mazikas iniciatīvas.

Vēsturiska atkāpe. Bijušā policista un Ilzenes pienotavas vadītāja Voldemāra Andersona grupa izveidojās 1945. gada pavasarī Rezakas mežos Ilzenes, Zeltiņu un Alsviķu pagastu robežas rajonā. Grupas sastāvā bija kādreizējie policisti un Sarkanās armijas dezertieri, bet vēlāk tai pieslējās arī daži vietējie kolaboracionisti – komjaunatnes aktīvisti un “istribīķeļi” (iznīcinātāji), kas dažādu iemeslu dēļ izšķīrās pievienoties partizāniem. Andersona grupa darbojās plašāka Ilzenes–Zeltiņu–Alsviķu partizānu grupējuma sastāvā, kas 1945. gada vasarā faktiski kontrolēja savas darbības areālu.

Taču rudenī partizānu bunkuru atrašanās vietas uzrādīja viens no bijušajiem partizāniem, kas bija piekritis legalizēties. No 1945. gada 20. novembra līdz 10. decembrim norisinājās NKGB un NKVD operācija, kuras laikā Alsviķu–Ilzenes partizānu grupējums faktiski tika iznīcināts. Uzbrukums Andersona grupas bunkuram notika 1945. gada 23. novembrī. Partizāni nepaspēja ieņemt iepriekš sagatavotās aizstāvēšanās pozīcijas un bija spiesti palikt bunkurā. Kauja ilga aptuveni stundu, līdz čekistiem izdevās bunkurā iemest rokasgranātas.

Kaujā krita deviņi partizāni – grupas komandieris Andersons, Gastons Loše, Ēvalds Tonnis, Eduards Rapa, Voldemārs Rapa, Jānis Koemets, Ēriks Stāvausis, Osvalds Kalējs un Centis Eizāns. Ievainoto Elmāru Rapu komunisti sagūstīja. Čekisti kaujā zaudēja četrus ievainotos.

Kritušo partizāņu līķus čekisti aizveda uz Trapeni un par biedinājumu partizānu atbalstītājiem novietoja ap egli, kas auga pagasta izpildkomitejas ēkas priekšā, kur tagad arī uzstādīts piemiņas akmens (sk.). Tur kritušo mirstīgās atliekas nogulēja aptuveni nedēļu, līdz tās aizveda un nezināmā vietā slepus apglabāja.

Papildināts: 17.08.2023. 

Avoti: Nekad nav vara uzveikusi garu: Piemiņas vietas nacionālajiem partizāniem Alūksnes un Smiltenes novadā. [Gulbene]: Vītola izdevniecība, 2023. 15.-17. lpp.; Turčinskis, Z. Ziemeļvidzemes mežabrāļi: latviešu nacionālo partizānu cīņas Valkas apriņķī un Alūksnes apriņķa rietumu daļā 1944.-1953, gads. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2011. 61., 126-128.lpp.; Nacionālo partizānu piemiņas vietas Alūksnes novadā. Alūksnes Tūrisma informācijas centra izdevums.; Alūksniešiem.lv, 01.10.2018.

Alūksnē piemiņas akmens pilsētas atbrīvotājiem

Atrodas Helēnas un Alsviķu ielu krustojumā. GPS 57.432261, 27.0353194

Atklāts 1999. gada 29. maijā. Piemiņas zīme veltīta igauņu un latviešu karavīriem, kuri piedalījās Alūksnes atbrīvošanā no lieliniekiem 1919. gada 29. maijā. Rupji apstrādātā pelēkā laukakmenī iestrādāta pelēka granīta plāksne, kurā iekalts teksts:

1919. GADA 29. MAIJĀ

ALŪKSNI ATBRĪVOJA

1. VALMIERAS KĀJNIEKU PULKS

2. IGAUŅU JĀTNIEKU PULKS

MŪŽĪGĀ PIEMIŅĀ PALIKSIES TAUTĀ

 

Foto: 10.07.2020., karaviru.kapi

Piezīme. Pirmoreiz uz neilgu laiku 21. februārī Alūksni atbrīvoja somu brīvprātīgo pulks “Ziemeļu dēli”. Godinot šajā kaujā kritušos somu karavīrus, 2019. gada 23. februārī tika atklāts piemiņas akmens pie Alūksnes šaursliežu dzelzceļa stacijas (sk.). Viņiem veltīta arī piemiņas plāksne Alūksnes luterāņu baznīcā (sk.).

Papildināts: 10.07.2020.

Avots: Lismanis II.

Alūksnes luterāņu baznīcā piemiņas plāksne LAK kritušajiem somu karavīriem

Atrodas Alūksnes luterāņu baznīcā.

Sākotnēji plāksne tika atklāta 1999. gada 17. oktobrī pie Jaunās pils fasādes Pils ielā, taču, uzsākot pils rekonstrukciju, tika nolemts to pārvietot uz luterāņu baznīcu. Dievnamā no jauna uzstādītā piemiņas plāksne tika atklāta 2013. gada 14. martā.

Granīta plāksnē iekalts teksts somu un latviešu valodā ar to 25 somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu Zēni” karavīru vārdiem un dzimšanas vietām, kas krituši Alūksnes (Mirienburgas) kaujās 1919. gada februārī:

POHJAN POJAT-RYKMENTIN MARIENBURGIN TAISTELUISSA

HELMIKUUSSA 1919 KAATUNNEILLE SUOMALAISILLE SOTILAILLE.

SOMU BRĪVPRĀTĪGO PULKA “ZIEMEĻU ZĒNI” KARAVĪRIEM,

KAS KRITUŠI ALŪKSNES KAUJĀS 1919. GADA FEBRUĀRĪ.

FILPPULA ANTON, ALAHÄRMÄ             MULARI TOIVO, RISTIJÄRVI

FLANDER TUOMAS, VÄHÄKYRÖ          MÄKELÄ MARTTI, HUITTINEN

HAARANOJA KNUT, KARIJOKI              NIKKI KALLE, NAKKILA

HONKANIEMI SIINTO, KARIJOKI           OIVO RAGNAR, VIIPURI

HÄMÄLÄINEN JOOSEPPI, VIIPURI        PAKKANEN NESTOR, VEHKALAHTI

KENRAALT EINO, VIROLAHTI                PALMU EINO, AURA

KETTUNEN KALLE, MIKKELI                  PAUNU VILJO, SÄKYLÄ

KOIVISTO KALLE, KAUHAJOKI              PELLI TUOMAS, ANTREA

LINDSTRÖM TOIVO, PÖYTYÄ                SAARIKANGAS MARTIL, HELSINKI

LYYTIKÄINEN EMIL, KARTTULA            SALONEN MATTI, PERNAJA

MALANDER ANTTI, KAUHAVA                SILVA TORSTEN

MARTTINEN EINAR, TORNIO                 SIMANAINEN EDVALD, RUOKOLAHTI

                                                                  TAMMELIN KUSTAA, PORI

ALŪKSNE 17. X 1999

KOTIKUNNAT                                   KARAVĪRU DZIMTĀS VIETAS SOMIJĀ

ROZENTĀLS-SEURA                       ROZENTĀLA BIEDRĪBA SOMIJĀ

LAPUAN SUOMI-VIRO SEURA       LAPUA SOMIJAS-IGAUNIJAS BIEDRĪBA

Foto: 19.06.2020., karaviru.kapi

Plāksnes uzstādīšanu sākotnējā vietā organizēja un finansēja Rozentāla biedrība (Somijas–Latvijas draudzības biedrība) un Lapua Somijas–Igaunijas biedrība. Izgatavota Igaunijas tēlniecības uzņēmumā.

Tajā pašā dienā piemiņas plāksne kritušajiem somu karavīriem uzstādīta arī Jaunalūksnes pagasta Matisenē (Bejā) (sk.).

Papildināts: 10.07.2020.

Avoti: Lismanis II; Alūksnes Ziņas, 15.03.2013.

Mālupes pagastā piemiņas akmens pie “Bitāna bunkuriem”

Atrodas Mālupes pagasta meža masīvā. GPS 57.276936, 27.270831 

Atklāts 2017. gada 13. oktobrī vietā, kur laikā no 1946. līdz 1948. gadam atradies nacionālo partizānu bunkurs un pagrīdes spiestuve, kurā tika drukāti Latvijas Nacionālo partizānu apvienības (LNPA) preses izdevumi “Mazais Latvis”, “Liesma”, “Auseklis”, “Māras Zeme” un “Tautas Sargs”. Šo izdevumu sagatavošanā un izplatīšanā bija iesaistīta Alūksnes ģimnāzistu pretošanās organizācija “Dzimtenes sili”. 

Tēlnieka Aināra Zelča darināto piemiņas zīmi veido uz nošķelta laukakmens pamata uzstādīts otrs rupji apstrādāts laukakmens, kura priekšpusē nogludinātās virmas laukumā iekalts teksts: 

1946 – 1948 

“Māras Zeme”
“Tautas Sargs”
“Auseklis”
“Liesma”
“Mazais Latvis”

Piemiņas akmens uzstādīts pēc Alūksnes novada politiski represēto kluba “Sarma” vadītājas Dzidras Mazikas iniciatīvas. 

Papildināts: 17.08.2023. 

Avoti: Nacionālo partizānu piemiņas vietas Alūksnes novadā. Alūksnes Tūrisma informācijas centra izdevums.; Alūksniešiem.lv, 13.10.2017., 20.10.2017.; Nekad nav vara uzveikusi garu: Piemiņas vietas nacionālajiem partizāniem Alūksnes un Smiltenes novadā. [Gulbene]: Vītola izdevniecība, 2023. 7.-9. lpp.

Pededzes pagastā pie Virguļicas piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem

Atrodas mežā Virguļicas dabas lieguma teritorijā. GPS 57.460512, 27.346501 

Atklāts 2018. gada 12. oktobrī vietā, kur atradies Rūdolfa Koemeca (“Inženiera”) partizānu grupas bunkurs. Piemiņas zīmi darinājis tēlnieks Ainārs Zelčs. To veido neapstrādāts pelēks laukakmens, kurā iestrādāta iesarkana granīta plāksne. Tajā iekalti partizānu vārdi: 

VELTA
KROMULE
LEONS
RABUZIS
RŪDOLFS
KEOMECS 

Piemiņas akmens uzstādīts pēc Alūksnes novada politiski represēto kluba “Sarma” vadītājas Dzidras Mazikas iniciatīvas. 

Grupas sastāvā bija arī igauņu partizāni, kā arī nelegālās literatūras izdošanas un izplatīšanas organizatore Velta Kromule. 

Bunkurs tika uzspridzināts 1951. gada 8. novembrī sadursmes laikā ar PSRS iekšlietu karaspēku. 

Papildināts: 17.08.2023. 

Avoti: Nekad nav vara uzveikusi garu: Piemiņas vietas nacionālajiem partizāniem Alūksnes un Smiltenes novadā. [Gulbene]: Vītola izdevniecība, 2023. 19.-23. lpp.; Nacionālo partizānu piemiņas vietas Alūksnes novadā. Alūksnes Tūrisma informācijas centra izdevums.; Alūksniešiem.lv, 12.10.2018.; militaryheritagetourism.info/lv.