otrdiena, 2019. gada 23. aprīlis

Alūksnē piemiņas akmens LNK kritušajiem somu karavīriem

Atrodas Alūksnē pie šaursliežu dzelzceļa stacijas ēkas Jāņkalna iela 52. GPS 57.4121480, 27.0457530


Atklāts 2019. gada 23. februārī. Uzstādīts pēc Somijas Neatkarības cīņu tradīciju asociācijas iniciatīvas, un piemiņas vietas izveidē izmantots laukakmens, kas ņemts no tā sauktās Salpa līnijas – aizsardzība būvju sistēmas, ko 1200 kilometru garumā laikā no 1940. līdz 1944. gadam Somija izbūvēja uz savas austrumu robežas.





Foto: 19.06.2020., karaviru.kapi

Pašā piemiņas akmenī nav nekāda iekalta teksta, taču tam blakus novietota metāla plāksnīte ar paskaidrojošu tekstu latviešu un angļu valodā:

“1919. gada februārī somu brīvprātīgie šeit cīnījās par Latvijas brīvību

Šis laukakmens ir no Somijas – Salpa līnijas, kas būvēta 1940.-1944. gadā, lai aizsargātu valsts austrumu robežu. 1200 km garā Salpa līnija ir viena no ievērojamākajām neatkarīgās Somijas aizsardzības līnijām, kā arī viena no stiprākajām un labāk saglabātajām šāda veida aizsardzības būvēm pēc II Pasaules kara Eiropā.

Uz Alūksni atvestais akmens simbolizē divu tautu – somu un latviešu – cīņu par savu neatkarību. Somu brīvprātīgo pulks “Ziemeļu zēni” devās palīgā latviešiem sargāt jaunās Latvijas valsts brīvību. 1919. gada 21. februārī “Ziemeļi zēni” piedalījās sīvās cīņās Alūksnes (Marienburgas) apkārtnē. Pēc piecas stundas ilgas kaujas pie Alūksnes dzelzceļa stacijas somi ieņēma Alūksni. Šajā cīņā dzīvību zaudēja 23 somu brīvprātīgie un daudzi tika ievainoti.”


Foto: 19.06.2020., karaviru.kapi

Vēsturiska piebilde. 1919. gada 21. februāra kaujā par Alūksnes atbrīvošanu no lieliniekiem, kas pazīstama arī kā Marienburgas kauja, piedalījās somu brīvprātīgo pulks “Ziemeļu zēni” (“Pohjan Pojat”), kas zaudēja kā kritušos 23 somu karavīrus. Viņu piemiņai Alūksnes luterāņu baznīcā uzstādīta arī piemiņas plāksne (sk.).

Somu brīvprātīgie Alūksni ieņēma pēc savas iniciatīvas pretēji Igaunijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Juhana Laidonera iecerei un drīz bija spiesti pilsētu atkal atstāt.

Galīgi Alūksni no lieliniekiem igauņu un latviešu vienības atbrīvoja tikai 1919. gada 29. maijā (sk.).

Papildināts: 10.07.2020.

Avoti: LA.LV, 07.02.1919.; Alūksnes Novada Vēstis, 06.03.2019.; Ciganovs, J. Somu “Ziemeļu zēnu” cīņas Latvijā. Tēvijas Sargs, Nr.11, 2014. gada novembris.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru