Atrodas Ilzenes pagasta mežā bijušo Meļļu māju vietā. GPS
57.416112, 26.636422
Atklāts 2018. gada septembra beigās. Meļļu un Sarvu māju
iedzīvotāji sniedza atbalstu Voldemāra Andersona (“Vecā”) partizānu grupai,
kuras bunkurs atradās netālu no šīm mājām mežā uz toreizējo Ilzenes un Trapenes
pagastu robežas.
Piemiņas akmeni darinājis tēlnieks Ainārs Zelčš. Trīsdaļīgās piemiņas zīmes
kreisajā pusē esošajā granīta plāksnē iekalts teksts:
“MEĻĻU” MĀJU VIETA
Savukārt labajā pusē esošajā plāksnē zem Latvijas Nacionālo partizānu
apvienības nozīmes atveidojuma iekalts teksts:
NETĀLU NO
“MEĻĻU” UN
“SARVU” MĀJĀM
BIJA NACIONĀLO
PARTIZĀNU
BUNKURS
Piemiņas akmens uzstādīts pēc Alūksnes novada politiski represēto kluba
“Sarma” vadītājas Dzidras Mazikas iniciatīvas.
Vēsturiska atkāpe. Bijušā policista un Ilzenes pienotavas
vadītāja Voldemāra Andersona grupa izveidojās 1945. gada pavasarī Rezakas mežos
Ilzenes, Zeltiņu un Alsviķu pagastu robežas rajonā. Grupas sastāvā bija
kādreizējie policisti un Sarkanās armijas dezertieri, bet vēlāk tai pieslējās
arī daži vietējie kolaboracionisti – komjaunatnes aktīvisti un “istribīķeļi”
(iznīcinātāji), kas dažādu iemeslu dēļ izšķīrās pievienoties partizāniem.
Andersona grupa darbojās plašāka Ilzenes–Zeltiņu–Alsviķu partizānu grupējuma
sastāvā, kas 1945. gada vasarā faktiski kontrolēja savas darbības areālu.
Taču rudenī partizānu bunkuru atrašanās vietas uzrādīja
viens no bijušajiem partizāniem, kas bija piekritis legalizēties. No 1945. gada
20. novembra līdz 10. decembrim norisinājās NKGB un NKVD operācija, kuras laikā
Alsviķu–Ilzenes partizānu grupējums faktiski tika iznīcināts. Uzbrukums
Andersona grupas bunkuram notika 1945. gada 23. novembrī. Partizāni nepaspēja
ieņemt iepriekš sagatavotās aizstāvēšanās pozīcijas un bija spiesti palikt
bunkurā. Kauja ilga aptuveni stundu, līdz čekistiem izdevās bunkurā iemest
rokasgranātas.
Kaujā krita deviņi partizāni – grupas komandieris
Andersons, Gastons Loše, Ēvalds Tonnis, Eduards Rapa, Voldemārs Rapa, Jānis
Koemets, Ēriks Stāvausis, Osvalds Kalējs un Centis Eizāns. Ievainoto Elmāru
Rapu komunisti sagūstīja. Čekisti kaujā zaudēja četrus ievainotos.
Kritušo partizāņu līķus čekisti aizveda uz Trapeni un par
biedinājumu partizānu atbalstītājiem novietoja ap egli, kas auga pagasta
izpildkomitejas ēkas priekšā, kur tagad arī uzstādīts piemiņas akmens (sk.).
Tur kritušo mirstīgās atliekas nogulēja aptuveni nedēļu, līdz tās aizveda un
nezināmā vietā slepus apglabāja.
Papildināts: 17.08.2023.
Avoti: Nekad nav vara uzveikusi garu: Piemiņas vietas nacionālajiem
partizāniem Alūksnes un Smiltenes novadā. [Gulbene]: Vītola izdevniecība, 2023.
15.-17. lpp.; Turčinskis, Z. Ziemeļvidzemes
mežabrāļi: latviešu nacionālo partizānu cīņas Valkas apriņķī un Alūksnes
apriņķa rietumu daļā 1944.-1953, gads. Rīga: Latvijas vēstures institūta
apgāds, 2011. 61., 126-128.lpp.; Nacionālo partizānu piemiņas vietas
Alūksnes novadā. Alūksnes Tūrisma informācijas centra izdevums.; Alūksniešiem.lv,
01.10.2018.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru