Rūjienas Bērtuļa kapos LKOK Kārļa Gailīša individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Bērtuļa kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Gailītis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Gailītis dzimis 1893. gada 14. janvārī Burtnieku pagastā zemkopja ģimenē. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 6. artilērijas brigādē, piedalījies kaujās Rietumu un Dienvidu frontē. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūnijā Naukšēnos, 2. Cēsu baterijas, vēlāk Vidzemes artilērijas pulka sastāvā cīnījies pret landesvēru pie Cēsīm, pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 29. jūnijā Vidzemē kaujā pie Pīļu kroga, “kad mūsu kājnieki niknas uguns dēļ atkāpās, [kareivis] Gailītis no klajas pozīcijas tiešā tēmējumā apšaudīja vāciešus un piespieda tos bēgt, tā dodams mūsējiem iespēju sakārtoties tālākai cīņai”. 

Atvaļināts 1921. gada 10. aprīlī. Jaunsaimnieks Rencēnu pagasta Saules muižā. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis tā dēvētajā kolhozā (kopsaimniecībā). Miris 1973. gada 24. novembrī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 160.-161. lpp.

Rūjienas Skudrītes kapos LKOK Pētera Gaiļa individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Skudrītes kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Gailis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Gailis dzimis 1877. gada 26. janvārī Rūjienas pagastā Zemkopis. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā. Piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 1915. gadā kritis gūstā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 15. maijā, 2.(5.) Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies Cēsu kaujās pret landesvēru. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. jūnijā pie Jaunraunas kareivis Gailis “kopā ar dažiem kareivjiem sedza mūsējo atkāpšanos, neraugoties uz nikno apšaudi un gūtajiem ievainojumiem palika savā vietā un apšaudīja vāciešus, tā dodams mūsējiem iespēju ieņemt jaunas pozīcijas”. 

Atvaļināts 1919. gada 15. jūlijā. Jaunsaimnieks Jeru pagasta “Ošos”. Miris 1927. gada. 19. martā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 160. lpp.

Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Jāņa Gablika individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Gabliks. Pie kapa tuvinieku uzstādīta melna granīta piemiņas plāksnes. Norādes par J. Gablika apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Foto: 23.10.2019., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Jānis Gabliks dzimis 1896. gada 19. februārī Drabešu pagastā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Rezerves latviešu strēlnieku bataljonā, 1916. gada 30. oktobrī pārcelts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku, piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 20. septembrī, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. novembrī kaujā pie Smārdes Rapu mājām seržants Gabliks “brīvprātīgi devās izlūkos un noskaidroja ienaidnieka pozīciju izvietojumu, tā izglābdams rotu no uzduršanās pretinieka slēpņiem”. 

Atvaļināts 1922. gada 3. aprīlī. Ierēdnis Tautas labklājības ministrijā, vēlāk muitas uzraugs Neretā. Saimniekojis Drabešu pagasta Veckalderu mājās. Neatkarības pēdējos gados un nacistiskās okupācijas laikā strādājis Rīgā patērētāju biedrībā “Vienība”. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā turpinājis strādāt dažādās Rīgas patērētāju biedrībās. Miris 1955. gada 4. aprīlī. 

J. Gablika vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 159. lpp.; Hartmanis, J. Latviešu strēlnieku saraksts 1915–1917.; Cemety.lv.

Bērzaines pagasta Jaunburtnieku kapos LKOK Jāņa Freidenberga individuāls apbedījums

Atrodas Bērzaines pagasta Jaunburtnieku (Bērzaines) kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Freidenbergs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Freidenbergs dzimis 1893. gada 6. aprīlī toreizējā Ozolu pagastā. Pamatskolas izglītība. Mežsargs Valmieras apriņķa Ārciema muižā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada janvārī iesaukts Krievijas armijā, dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā līdz 1917. gada oktobrim, piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura krusta III šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 10. jūnijā, 2.(5.) Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies Cēsu kaujās pret landesvēru, kā ar citās pulka cīņās. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 21. jūnijā Vidzemē pie Raunas dzelzstilta Freidenbergs “kā rotas virsseržants ienaidnieka uzbrukuma laikā pirmais metās prettriecienā un aizrāva sev līdzi visu rotu, tā likvidēdams draudošās briesmas”. 

Atvaļināts 1921. gada 1. februārī virsseržants pakāpē. Jaunsaimnieks toreizējā Jaunburtnieku pagasta “Mežmaliešos”. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā no 1949. gada tā dēvētā kolhoza (kolektīvās saimniecības) mežsargs, vēlāk kokzāģētavas pārzinis. Miris 1962. gada 7. februārī. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 155. lpp.

Jelgavas Baložu kapos LKOK Jēkaba Freiberga individuāls apbedījums

Atrodas Jelgavas Baložu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša ordeņa kavalieris Jēkabs Freibergs (Kalnietis). Par apbedījuma stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Freibergs dzimis 1900. gada 19. janvārī Rīgā, vācietis. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūlijā Baltijas vācu 2. baterijā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem. Par kauju nopelniem Līvānu atbrīvošanā paaugstināts par kaprāli. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 20. janvārī Latgalē kaujā pie Rēzeknes Freibergs “zem spēcīgas pretinieka uguns apkalpoja lielgabalu, piegādādams lādiņus. Ar savu drosmi sekmēja pretinieka aizturēšanu līdz mūsu rotas uzbrukuma sākumam”. 

Atvaļināts 1921. gada 25. novembrī seržanta pakāpē. Dzīvojis Jelgavā, tirgotājs, frizieru salona īpašnieks. Piešķirta jaunsaimniecība Ropažu pagastā. 

Pirmajā komunistiskās okupācijas posmā 1941. gadā mainījis uzvārdu uz Kalnietis. Pēc īpašumu nacionalizācijas strādājis Jelgavas patērētāju biedrībā līdz aiziešanai pensijā. Miris 1987. gada 3. decembrī Jelgavā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 155. lpp.; Cemety.lv.

Rīgas Ziepniekkalna kapos LKOK Ernests Freiberga individuāls apbedījums

Atrodas Ziepniekkalna kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ernests Freibergs. Pie kapa uzstādīts kopīgs piemineklis ar tekstu: “Freibergu ģimene”. Atsevišķas piemiņas zīmes E. Freibergam nav. Nav arī nekādas norādes par viņa apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni. 

Foto: 06.09.2023., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Eduards Ernests Freibergs dzimis 1891. gada 2. oktobrī toreizējā Nurmuižas (tagad Laucienes) pagastā. Beidzis amatniecības skolu. Atslēdznieks un kalējs. 

1912. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 4. vezumnieku bataljonā Berdičevā, paaugstināts par feldfēbeli. Pirmā Pasaules kara laikā piedalījies kaujās pret Austriju. Vairākkārt ievainots un apbalvots. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. augustā Rīgā, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā kā vada komandieris cīnījies pret bermontiešiem, piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novembrī kaujā Bolderājas kāpās virsseržants Freibergs, “neskatoties uz ienaidnieka spēcīgo uguni un lielajiem zaudējumiem mūsu rindās, sava vada priekšgalā pirmais ielauzās bermontiešu ierakumos, kur saņēma ložmetēju un vairākus gūstekņus, tā sekmēdams tālākos panākumus”. 

Atvaļināts 1920. gada 23. decembrī. 1922. gadā iestājies robežpolicijas dienestā Jēkabpils apriņķa 1. iecirknī, robežapsardzības posteņa priekšnieks. Piešķirta jaunsaimniecība Pilskalnes pagastā Pilskalnes muižā. 1940. gada 1. maijā atvaļināts. Dzīvojis Neretas pagasta “Brīvkalnos”. Apbalvots ar Viestura ordeņa 1. pakāpes godazīmi. 

Atkārtotās komunistiskā okupācijas laikā dzīvojis toreizējā Tukuma rajona Vecmuižas pagastā. Strādnieks Tukuma Mežrūpniecības saimniecībā. 

1950. gada decembrī apcietināts, notiesāts uz 25 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Atradies ieslodzījumā Krievijas Irkutskas apgabala Taišetā Ozernijas koncentrācijas nometnē. 1956. gada janvārī Baltijas kara apgabala kara tribunāls sodu samazināja uz 10 gadiem. 1956. gada februārī atbrīvots, atgriezies Latvijā. Dzīvojis Rīgā. Miris 1972. gada 4. jūlijā. 

E. Freiberga vārds iegravēts arī vienā no plāksnēm Talsos izveidotajā piemiņas vietā ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 154. lpp.; Cemety.lv.

Liepājas Centrālkapos LKOK Emīla Fišera individuāls apbedījums

Atrodas Liepājas Centrālkapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Emīls Fišers. 

Vēsturiska atkāpe. Emīls Johans Fišers dzimis 1896. gada 14. septembrī Liepājā. Mācījies ģimnāzijā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 14. janvārī, Latviešu atsevišķās (studentu) rotas sastāvā piedalījies Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 5. martā pie Skrundas Jaunmuižas Poriņu mājām kareivis Fišers, “ielenkts no trim pusēm un smagi ievainots, turpināja piegādāt mūsu rotai munīciju, tā nodrošinādams tālāko uzbrukumu”. 

Atvaļināts 1920. gada 6. oktobrī. Dzīvojis Liepājā, ierēdnis viesnīcā. Miris 1977. gada 25. oktobrī. 

E. Fišera vārds iegravēts arī vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Liepājas Lāčplēša dārzā, godinot ar pilsētu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 153. lpp.; Cemety.lv.