Džūkstes kapos LNK kritušā LKOK Arnolda Emberga individuāls apbedījums

Atrodas Džūkstes kapos. 

Dzimtas kapos, domājams, apbedīts 1920. gadā kritušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka dižkareivis un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Arnolds Embergs. 

Foto: 17.12.2029., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Arnolds Embergs dzimis 1901. gada 1. februārī Džūkstes pagastā Jāņa un Lizetes Embergu ģimenē. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 14. martā, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās ar bermontiešiem un lieliniekiem, paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu teikts, ka 1920. gada 17. janvārī Latgalē pie Meščūnu sādžas Embergs “kaujas laikā likvidēja ienaidnieka posteni, tā dodams iespēju mūsu spēkiem pārsteigt un sagūstīt pretinieka rotu, taču šajā kaujā krita varoņa nāvē”. 

Piezīme. Lai gan šis apbedījums nav datēts, šobrīd pieejamā informācija liek domāt, ka tas tomēr ir minētā LKOK Arnolda Emberga kaps. Blakus pa kreisi arī bez datējuma atrodas Jāņa un Lizete Embergu kapi. Domājams, tur apglabāti viņa vecāki. Bet otrā pusē acīmredzami apbedīts viņa brālis Voldemārs Embergs (1893-1914). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 144. lpp.; LVVA 235. f., 6. uzsk. sar. 332. l. Džūkstes un Irlavas latviešu un vācu draudzes 1893. gadā dzimušo, kristīto, laulāto un mirušo reģistrs; LVVA 235. f., 14. uzsk. sar. 489. l. Džūkstes un Irlavas latviešu un vācu draudzes 1901. gadā dzimušo, kristīto, laulāto un mirušo reģistrs; Cemety.lv.

Cēsu Meža kapos LKOK Friča Ešmita individuāls apbedījums

Atrodas Cēsu Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Fricis Ešmits. Pie kapa tuvinieku uzstādīts piemineklis – rupji apstrādāta neregulāras formas granīta plāksne, kurā iekalts teksts: 

TĒLNIEKS FRICIS EŠMITS
1892                1972 

Virs teksta piemineklī iestrādāts paša F. Ešmita darināts metāla cilnis, kurā attēlots sievietes pliknis. 

Foto: 17.01.2020., Cemety.lv

Norādes par F. Ešmita apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Vēsturiska atkāpe. Fricis Ešmits (Ešmidts) dzimis 1892. gada 15. jūlijā kādreizējā Rozēnu pagasta Veclīciemu mājās zemkopja ģimenē kā trīspadsmitais bērns. Mācījies Vīķu pagastskolā un Alojas draudzes skolā. Pēc tam mācības turpinājis Valmieras pilsētas skolā, kur apguvis zīmēšanu pie Teodora Ūdera, kas ieteicis kļūt par mākslinieku. Pilsētas skolu nav pabeidzis, jo bija jāatgriežas strādāt tēva saimniecībā. 

1914. gada janvārī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 95. Krasnojarskas kājnieku pulkā, pēc tam 271. Krasnoseļskas kājnieku pulkā. Pirmā pasaules kara laikā piedalījies kaujās pret vāciešiem. 1915. gada februārī pie Marijampoles smagi ievainots kaklā, pēc izveseļošanās invaliditātes dēļ demobilizēts. 

Latvijas armijā iestājies 1919. gada 16. martā Pērnavā, 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā no lieliniekiem, kā arī pulka turpmākajās cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 1920. gada februārī pie Zilupes ievainots un atvaļināts. Sasniedzis virsnieka vietnieka pakāpi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 19. aprīlī Ziemeļvidzemē kaujā pie Mencas muižas, “kad lielinieku viesuļuguns piespieda mūsu rotas atkāpties no Melnupes krastiem uz Saru muižu un neliela lielinieku vienība jau šķērsoja tiltu, [dižkareivis] Ešmits ar savu nodaļu devās prettriecienā, aizdzina ienaidnieku atpakaļ pāri tiltam, tā dodams iespēju mūsējiem sakārtoties un atgūt agrākās pozīcijas”. 

Pēc atvaļināšanas zemkopis Rozēnu pagasta “Veclīciemos”. 1921. gadā iestājies Latvijas Mākslas akadēmijā, kur mācījies Konstantīna Rončevska Tēlniecības meistardarbnīcā. Akadēmiju beidzis 1932. gadā ar diplomdarbu “Kurbada cīņa ar raganu”. No 1932. līdz 1935. gadam apguvis marmora apstrādes tehniku Lietišķās tēlniecības darbnīcā, bet Kārļa Jansona darbnīcā Cēsīs praktizējies granīta apstrādē. Kopš 1930 piedalās izstādēs. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā no 1948. līdz 1950. gadam tēlniecības darbnīcas vadītājs Liepājas daiļamatniecības vidusskolā. No darba atlaists okupācijas režīmam nevēlamas biogrāfijas dēļ. K. Jansona aicināts, pārcēlies uz Cēsīm un apmeties agrākajā Bundes pirts mājā Rīgas ielā 41a, kur mitinājās mazā istabiņā un strādāja par bruģakmeņu smalcinātāju. Ar laiku iekārtojis nelielu darbnīcu, kur darināja darbus ģipsī, dedzinātā mālā, plastilīnā un piedalījās ar tiem Cēsu mākslinieku kopas rīkotajās izstādēs. Darinājis kapa pieminekļus. Kopš 1961. gada Mākslinieku savienības biedrs. Miris 1972. gada 26. decembrī Cēsīs.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 147. lpp.; Latviešu tēlotāja māksla 1860–1940. Rīga: Zinātne, 1986. 293. lpp.; Letonika.lv; Cemety.lv.

Salaspils Vecajos kapos LKOK Artūra Esterliņa individuāls apbedījums

Atrodas Salaspils Vecajos kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Artūrs Esterliņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli informācijas pagaidām nav. 

Vēsturiska atkāpe. Arturs Arveds Esterliņš dzimis 1892. gada 4. janvārī Salaspils pagastā. Izglītojies reālskolā, strādājis par mašīnistu un atslēdznieku. 

1912. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 65. Maskavas kājnieku pulkā Polijā. Ieguvis vecākā unteroficiera pakāpi. Piedalījies Pirmā pasaules kara kaujās, trīsreiz ievainots un kontuzēts. Apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 11. augustā Rīgā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 11. janvārī Latgalē pie Indricas sādžas virsseržants Esterliņš “kā vada komandieris ar strauju uzbrukumu piespieda lieliniekus bēgt, saņēma 12 gūstekņus un izglāba visu rotu no draudošās situācijas”. 

Atvaļināts 1920. gada 1. oktobrī. Dzīvojis Rīgā, atslēdznieks J. M. Krāmera ratu, atsperu un asu fabrikā, vēlāk meistara palīgs. Dzīvojis Stopiņu pagasta “Spīdolās”, piešķirts apbūves gabals Salaspils pagastā. 

Tajā pašā fabrikā turpinājis strādāt arī atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā. No 1956. gada pensijā. Miris 1971. gada 27. maijā. 

A. Esterliņa vārds iegravēts arī stēlā, kas uzstādīta pie Salaspils Vecajiem kapiem, pieminot ar novadu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 147. lpp.

Tērvetes kapos LKOK Jāņa Erdmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Tērvetes luterāņu kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Erdmanis. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Erdmanis dzimis 1884. gada 7. martā Tērvetes pagastā. Izglītojies reālskolā. Elektrotehniķis, policists. 

Pirmā pasaules kara priekšvakarā 1914. gada jūlijā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 116. Malojaroslavecas kājnieku pulkā, augustā kritis gūstā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 26. maijā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. oktobrī Rīgā uzbrukumā pāri dzelzs tiltam seržants Erdmanis “kā izlūku nodaļas priekšnieks viens no pirmajiem nokļuva otrā krastā, pēc virsnieka nāves uzņēmās rotas komandēšanu un noturējās ierakumos līdz atkāpšanās pavēlei”. 

Atvaļināts 1920. gada 28. jūlijā. Dienējis dzelzceļa policijā Rīgā. No 1932. gada zemkopis Tērvetes pagasta “Imantos”. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis Tērvetes l/a, vēlāk pensionārs. Mūža nogalē dzīvojis Tukuma rajona Jaunpils pagasta “Veclaukos”. Miris 1969. gada 21. martā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 144.-145. lpp.; Šēnbergs, M. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Latvijas Arhīvi, Nr. 3, 1999. gads, 107.-120. lpp.<109. lpp.; Cemety.lv.

Smiltenes luterāņu kapos LKOK Jāņa Enkmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Smiltenes luterāņu kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Enkmanis. Kapavietā tuvinieku uzstādīts kopīgs pelēkā granītā darināts arkveida piemineklis. Tajā iestrādāta melna granīta plāksne ar apbedīto vārdiem. Norādes par J. Enkmaņa apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav.

Foto: 07.07.2020., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Jānis Enkmanis dzimis 1888. gada 27. februārī Smiltenes pagasta Blomu (arī Blommuiža, tagad Blome) “Ennītēs”. Beidzis Rīgas pilsētas reālskolu. Strādājis apdrošināšanas biedrībā “Rossija” Pēterburgā. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, 1916. gadā beidzis tehnisko artilērijas skolu un dienējis dažādās artilērijas iestādēs Maskavā, Tambovā un Dienvidu frontē. 1917 gada janvārī iecelts par frontes ķīmiskās aizsardzības priekšnieka palīgu. Paaugstināts par praporščiku. Atvaļināts 1918. gada aprīlī. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 23. decembrī, Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona Neatkarības rotas sastāvā sākotnēji kā kareivis, vēlāk kā nodaļas komandieris piedalījies kaujās Kurzemē. Paaugstināts par virsleitnantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 23. janvārī ceļā uz Skrundas Jaunmuižu pie Kapukroga, “kad pretinieks atgrieza Cēsu rotu no Rādena rotas, Enkmanis kopā ar 5 kareivjiem, neskatoties uz ienaidnieka spēcīgo uguni, nodibināja sakarus starp abām rotām un glāba Cēsu rotu no draudošā stāvokļa”. 

1919. gada vasarā kā 2.(5.) Cēsu kājnieku pulka rotas komandieris piedalījies kaujās Ropažu-Juglas rajonā. 1919. gada augustā pārcelts par Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas sevišķu uzdevumu virsnieku. 

Atvaļināts 1921. gadā. Miris 1922. gada 24. jūnijā. 

J. Enkmaņa vārds iegravēts arī piemiņas plāksnē, kas uzstādīta pie pieminekļa Latvijas Neatkarības karā kritušajiem smilteniešiem, pieminot ar Smiltenes novadu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 144. lpp.; Cemety.lv.

Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Jāņa Eihes individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Elksnītis. Kapavietā tuvinieku uzstādīta kopīgs granīta piemiņas plāksne. Norādes par P. Elksnīša apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav.

Foto: 10.11.2019., Cemety.lv

Viņa vārds nav iegravēts arī nevienā no kopīgajām stēlām, kas uzstādītas pieminot Rīgas I un II Meža kapos apglabātos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Elksnītis dzimis 1887. gada 8. jūnijā toreizējā Kusas pagastā. Ieguvis tautskolotāja izglītību. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis krievu pulkos, bet no 1917. gada 17. janvāra līdz 25. oktobrim – 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Sasniedzis podporučika pakāpi. Apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiru un Annas ordeņa IV šķiru. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1917. gada 21. augustā Ikšķiles rajonā pie Šmīziņkroga Elksnītis “kā sakaru nodaļas priekšnieks pēc telefonista ievainošanas personiski devās uz līniju, zem spēcīgas ienaidnieka uguns izveidoja telefona sakarus ar 1. brigādes štābu”. 

Latvijas armijā dienējis līdz 1929. gada 11. septembrim, sasniedzis kapteiņa pakāpi. Pēc tam zvērināts advokāts Rīgā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā skolotājs, ierēdnis. Miris 1957. gada 19. novembrī Rīgā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 143. lpp.; Hartmanis, J. Latviešu strēlnieku saraksts 1915–1917.; Cemety.lv.

Priekuļu kapos LKOK Jāņa Eihes individuāls apbedījums

Atrodas Priekuļu kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Eihe. Kapavietā tuvinieku uzstādīts kopīgs piemineklis Eihēm un Cīruļiem. Norādes par J. Eihes apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Foto: 16.07.2015., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Jānis Eihe dzimis 1888. gada 24. decembrī Dobeles pagastā. Zemkopis. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada novembrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 10. Sibīrijas strēlnieku pulkā. No 1916. gada februāra dienējis 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā). Piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura medaļas IV šķiru un Jura krusta IV šķiru. Armiju atstājis 1918. g. janvāra beigās. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 8. oktobrī, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1920. gada 20. janvārī Latgalē pie Ismeru ciema kareivis Eihe “ar savu nodaļu piepešā uzbrukumā šim ciemam saņēma 22 gūstekņus, ieguva ložmetēju”. 

Atvaļināts 1920. gada 3. oktobrī. Lauksaimnieks Priekuļu pagasta “Inkuļos”, piešķirta jaunsaimniecība Lielvircavas pagasta Oglaines muižā, ko pārdevis. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis vietējā tā dēvētajā Raiņa kolhozā (kolektīvajā saimniecībā). Miris 1973. gada 24. novembrī. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 142. lpp.; Cemety.lv.