Valgundes pagastā pie “Ilgām” piemiņas akmens Ziemsvētku kaujās kritušajiem latviešu strēlniekiem

Atrodas Valgundes pagastā Klīves mežniecības 72. kvartālā pie Ilgām (netālu no bijušajiem Skangaļiem). 

Vācijas karaspēka izveidotajos brāļu kapos pie toreizējām Skangaļu mājām apglabāti 30 zināmi vācu karavīri un 560 nezināmi “krievu” karavīri. Starp abiem pasaules kariem Vācijas tautas savienība kara kapu aprūpei (Volksbund Deutsche Kriegsgräberfürsorge) brāļu kapos uzstādījusi sešas betona piemiņas plāksnes, un vienā no tām atliets teksts: “560 UNBEK. RUSSEN † 1917”. 

Vismaz daļa no kritušajiem ir latviešu strēlnieki. Šajā rajonā jau pirmajā Ziemassvētku kauju dienā līdz ar Sibīrijas strēlniekiem lielus zaudējumus cieta visi I latviešu strēlnieku brigādes pulki – 1. Daugavgrīvas, 2. Rīgas, 3. Kurzemes un 4. Vidzemes. Jānis Hartmanis lēš, ka no visiem Krievijas armijas karavīriem, kas apglabāti pie Skangaļiem, aptuveni piektdaļa ir 4. Vidzemes latviešu strēlnieka pulka karavīri. 

1995. gada 6. janvārī tuvāk pie Ilgām atklāja tēlnieka Viļņa Titāna veidoto piemiņas zīmi – rupji apstrādātu laukakmeni, kurā iekalts teksts: 

            ZIEMASSVĒTKU
560      KAUJĀS KRITUŠO
            KARAVĪRU PIEMIŅAI 

Piemiņas akmens uzstādīšanu ar Kultūras fonda atbalstu finansējušas Valgundes un Ozolnieku pagastu pašvaldības. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 137.-138. lpp.; Hartmanis, J. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks 1915 – 1917. Rīga: Apgāds Mantojums, 2015.; Diena, Nr. 7, 09.01.1995.

Liepājā pie Vidusforta pulvera pagrabiem piemiņas zīme cīņām pret bermontiešiem

Atrodas Liepājā 14. novembra bulvārī 17 pie Vidusforta pulvera pagrabiem. GPS 56.538097, 21.074835 

Sākotnēji piemiņas zīme uzstādīta, sākoties Atmodai, pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās. 2002. gada novembrī tā tikusi par pašvaldības līdzekļiem atjaunota.

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Taču sarkanbrūnā granītā darinātajā piemiņas plāksnē, kas guleniski uzstādīta uz pelēka granīta kuba, bija iekalts teksts, kas vēsturiskos notikumus atainoja neprecīzi un maldinošā veidā: 

ŠAJĀ VIETĀ
1919. GADA NOVEMBRĪ,
UZBRŪKOŠAIS BERMONTA –
AVALOVA KARASPĒKS,
ZVĒRISKI NOSLEPKAVOJA
GŪSTĀ SAŅEMTOS LATVIJAS
ARMIJAS KARAVĪRUS –
LIEPĀJAS AIZSTĀVJUS. 

2020. gadā šī piemiņas plāksne tika nomainīta pret citu. Pārveidotā piemiņas zīme tika atklāta tā paša gada 11. novembrī. Tajā tagad iekalts teksts: 

1919. gada 14. novembrī Pulvera pagrabā
bermontiešu ielenkti
noturējās 20 latviešu karavīri.
Sākoties pretuzbrukumam, viņi negaidīti
no aizmugures uzbruka ienaidniekam,
sekmēdami latviešu karaspēka uzvaru. 

Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Jaunā plāksne izgatavota par biedrības “Liepājnieki” ziedotajiem līdzekļiem. 

Vēsturiska atkāpe. Saskaņā ar sākotnējās piemiņas zīmes uzstādītāju versiju, kā to 2004. gada 5. novembrī apraksta laikraksts “Kurzemes vārds”, 1919. gada 14. novembrī bermontiešu uzbrukuma laikā Liepājai pēc Vidus forta ieņemšanas ienaidnieka gūstā krita 20 līdz 25 Grobiņas bataljona karavīru, kas tikuši ieslodzīti forta pagrabā. Tās pašas dienas pievakarē, kad bermontieši Latvijas armijas vienību pretuzbrukuma rezultātā bijuši spiesti atkāpties, gūstekņi tikuši nošauti. 

Tajā pašā laikā ģenerālis Mārtiņš Peniķis viņa redakcijā izdotajā “Latvijas Atbrīvošanās kara vēsturē” norādījis, ka 20 cilvēku liela nodaļa pēc forta krišanas ir septiņas stundas noturējusies saspridzinātajā pulvera pagrabā, kamēr to atbrīvojušas Latvijas armijas vienības, kas bermontiešus patriekušas no Vidusforta. Tādu pašu versiju atkārto, piemēram, pulkvedis Arvīds Krīpens žurnālā “Lāčplēsis”, taču viņš min arī pretuzbrukumu, kuru, tuvojoties Latvijas armijas daļām, it kā veikuši pagrabā palikušie latviešu karavīri. 

Tajā pašā laikā pulkvedis (tolaik kapteinis) Teodors Kalniņš, kurš 14. novembrī vadīja Latvijas armijas vienību pretuzbrukumu, žurnālā “Militārais Apskats” 1938. gadā raksta, ka bermontieši 14. novembrī pie Vidusforta pulvera pagraba nošāvuši piecus sagūstītus latviešu sakarniekus. Arī pulkvedis-leitnants (vēlāk pulkvedis) Nikolajs Ābeltiņš, kas, būdams kapteiņa pakāpē, pretuzbrukuma laikā komandēja Latgales divīzijas papildu bataljona 10. rotu, 1937. gadā laikrakstam “Kurzemes Vārds” stāstījis par nošautajiem gūstekņiem pie Vidusforta pulvera pagraba, taču nav minējis upuru skaitu. 

Avoti: Lismanis II; ReKurZeme.lv, 11.11.2020.; Latvijas Atbrīvošanas kaŗa vēsture. II sēj. Red. Peniķis, M. Rīga: Literatūra,1938. 241-242. lpp.; Kalniņš, [T.] Liepājas aizstāvēšanas sagatavošana un cīņu gaita 1919. rudenī. Militārais Apskats, Nr. 12 (79), 1938. gada decembris, 2399. lpp. Krīpens, [A.] Bermonts pie Liepājas, Lāčplēsis, Nr. 5, 11.11.1937, 62.-63.; Kurzemes Vārds, Nr. 99, 04.05.1937.

Kurmenē piemiņas zīme apkārtnes nacionālajiem partizāniem

Atrodas Kurmenē pie pagastnama. 

Atklāta 2023. gada 4. maijā vietā, kur vēl gadu iepriekš atradās PSRS okupācijas armiju slavinošs piemineklis, kas tika aizvākts, pamatojoties uz 2022. gada jūnijā pieņemto likumu “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”. 

Piemiņas zīmi veido balti krāsots koka krusts, kura pakājē novietota melnā granītā darināta stēla, kuras pulētajā virsmā iekalts teksts: 

KURMENES
UN APKĀRTĒJO PAGASTU
NQACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM
1944. – 1953. 

LAUZĪS MŪS, BET NESALIEKS 

Pa labi no piemiņas zīmes uzstādīts arī informatīvais stends, kura tekstu sagatavojis Bauskas muzeja vecākais speciālists, vēsturnieks Raitis Ābelnieks. 

Piemiņas vietas izveides idejas autors ir kurmenietis Uģis Drava, taču to atbalstījuši ari citi vietējie pilsoņi, kā arī Bauskas novada Vecumnieku apvienības pārvaldes Kurmenes pagasta nodaļa un Bauskas novada domes deputāti, kas piešķīruši tam nepieciešamos līdzekļus. Lielu daļu darba piemiņas vietas izveidē veicis vēl viens kurmenietis – Edgars Gulbis. 

Avots: staburags.lv, 06.05.2023.

Jaunpiebalgas pagasta Slieķu purvā piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem

Atrodas Jaunpiebalgas pagasta Lielmežā Slieķu purvā starp Skanuļiem un Rempiem. 57.096729385143625, 26.071129930685405

 Atklāts 2017. gada 7. maijā. Piemiņas zīmi darinājis tēlnieks Ivars Feldbergs. Rupji apstrādātā pelēkā laukakmenī iekalts teksts: 

PAR TĒVU ZEMI
KRITUŠIE 1948.07
LATVIJAS NACIONĀLIE PARTIZĀŅI
KĀRLIS ZAMARS. LAIMONIS KALNIŅŠ. JĀNIS ZARIŅŠ.
ULDIS PRESIS. PĒTERIS SPOLĪTIS. ALDONIS PINKA. 

Piemiņas akmens uzstādīšanu finansējusi Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Kultūras ministrija un kritušā partizāna Pētera Spolīša radinieks Guntis Spolītis. 

Pati kaujas vieta atrodas aptuveni 600 metrus no piemiņas akmens. Tur jau 2010. gadā tika atjaunots šķūnis, kurā pirms kaujas partizāni uzturējās. Tajā novietota viesu grāmata ar kaujas aprakstu. Kaujas vietā tika uzstādīta arī piemiņas zīme – koka krusts, pie kura piestiprināta metāla plāksne ar uzrakstu: 

Šeit 1948. gada 6. jūlijā
varoņu nāvē krita
latviešu nacionālie partizāni
Pēteris Spolītis
Kārlis Zamarīts
Aldonis Pinka
Uldis Presis
Jānis Zariņš 

Avoti: Avīze Piebaldzēniem, Nr. 6 (195), 2014. gada jūnijs, 18. lpp.; Nr. 5 (230), 2017. gada maijs, 15.-16. lpp; visit.jaunpiebalga.lv.

Jaunpiebalgas kapos nacionālā partizāna Kārļa Spolīša individuāls apbedījums

Atrodas Jaunpiebalgas kapos. 

Apbedīts 1946. gada janvārī kritušais nacionālais partizāns Kārlis Spolītis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avots: Avīze Piebaldzēniem, Nr. 2 (156), 2011. gada februāris, 4. lpp.

Jaunpiebalgas kapos nacionālā partizāna Jāņa Rusova individuāls apbedījums

Atrodas Jaunpiebalgas kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts nacionālais partizāns Jānis Rusovs. Uz kapa uzstādīta neregulāras formas granīta piemiņas plāksne. 

Vēsturiska atkāpe. Partizānu grupas komandieris Jānis Rusovs 1945. gada 23. septembrī smagi ievainots kaujā pie Mēdzūlas pagastnama. Tajā pašā dienā partizānu nometnē Lielmežā no gūtajiem ievainojumiem miris. Ar militāru godu apglabāts turpat nometnē, bet vēlāk pārapbedīts Jaunpiebalgas kapos. 

Jāņa Rusova vārds iekalts arī memoriālajā sienā Lestenes brāļu kapos (sk.). 

Avoti: Avīze Piebaldzēniem, Nr. 2 (156), 2011. gada februāris, 4. lpp.; cemety.lv.

Viļakas kapos lielinieku noslepkavotā leitnanta Alberta Zvejnieka individuāls apbedījums

Atrodas vienā no Viļakas kapsētām. 

Apbedīts 1941. gada vasarā lielinieku noslepkavotais 24. teritoriālā korpusa 243. strēlnieku pulka (bijušā Latvijas armijas 2. Ventspils kājnieku pulka) leitnants Alberts Zvejnieks. 

Pagaidām nav zināms, kurā Viļakas kapsētā A. Zvejnieks apglabāts. Nav arī sīkāku ziņu par viņa nāves apstākļiem, izņemot to, ka saskaņā ar tā laika preses ziņām viņš “atrasts noslepkavots, ar pārlauztiem kakla skriemeļiem”. 

Avoti: Tēvija, Nr. 35, 09.08.1941.; Nr. 57, 04.09.1941.