Atrodas Dunavas kapos.
Apbedīti tā dēvētajā Dunavas kaujā (sk.) 1945. gada 2. jūlijā kritušie nacionālie partizāni brāļi Eduards un Voiceks Platkaņi.
Avots: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 346.-347. lpp.Atrodas Pilskalnes pagastā pa labi no Ilūkstes-Dvietes lielceļa pie “Timšāniem”.
Piemiņas zīme uzstādīta vietā, kur 1947. gada decembrī krituši divi Dunavas nacionālie partizāni.
No granīta veidotajā neregulāras formas piemiņas zīmē iekalts teksts:
UZ EŽIŅAS GALVU LIKU,
SARGĀJ SAVU TĒVU ZEMI.
DUNAVAS
NACIONĀLAJIEM
PARTIZĀNIEM
JURIS MEDVECKIS
1924.1.IX – 1947.1.XII
GUNĀRS VANADZIŅŠ
1926.4.I – 1947.2.XII
KRITUŠI CĪŅĀ AR ČEKAS KARASPĒKU
Avots: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 387. lpp.
Atrodas Eglaines pagastā pie Červonkas kapiem. GPS 55.959406, 26.061540
Atklāta 2009. gada 5. septembrī. Piemiņas zīmi veido Baltais krusts un tā pakājē uzstādīta, no melna granīta darinātā stēla, kurā zem Latvijas Nacionālo partizānu apvienības un Lietuvas Brīvības cīnītāju apvienības nozīmju attēlojuma iekalts teksts:
PAR TEVI, TĒVUZEME
ILŪKSTES NACIONĀLO PARTIZĀNU PULKA
LIETUVIEŠU ROTAI
UŽ TAVE, TEVYNE
NACIONALINIŲ PARTIZANŲ ILŪKSTĖS PULKO
LIETUVIŲ KUOPAI
CĪŅĀ PRET KOMUNISTISKO OKUPĀCIJAS REŽĪMU
1945. GADA 25. JŪNIJĀ UN 28. SEPTEMBRĪ RAUDAS MEŽĀ
SAVAS DZĪVĪBAS BRĪVĪBAI ZIEDOJA
ANTANAS STREIKUS, PETRAS STREIKUS
MARIJONAS VARNA, KAZYS TUMĖNAS
JONAS VARNA, ANTANAS STUNDŽA
BRONIUS BUIČENKA, ANTANAS VASILIAUSKAS
LŪCIJA KRAUKLE-ŠALEHO, KĀRLIS CĀLĪTIS
VYTAUTAS IVAŠKA, VALE PUPEIKYTÉ
JUOZAPAS PĖSTINIS, JUOZAS MURAUSKAS
JONAS ŠILEIKIS, VINCAS ZAMARYS
1945 METŲ LIEPOS 25 D. IR RUGSĖJO 28 D. LATVIJOJE
RAUDINĖS MIŠKE, JIE PAAUKOJO GYVYBES UŽ LAISVE
KOVODAMI PRIEŠ KOMUNISTINĮ REŽIMĄ
PRISIMENAME IR TUOS, KURIŲ VARDAI NEŽINOMI
UN PIEMINĀM TOS, KURU VĀRDUS NEZINĀM
Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret
padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.;
Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 386.-387. lpp.; Ilūkstes Novada
Vēstis, Nr. 6, 2009. gada augusts/septembris, 4. lpp.
Atrodas Aknīstes kapos Tirgus ielā.
Atklāti 2004. gada 30. oktobrī, kad kopējā kapā tika pārapbedītas Alfona Mežaraupa nacionālo partizānu grupas cīnītāju Alberta Karinkēviča, Viļa Tunķeļa, Arnolda Tunķeļa, Osvalda Tunķeļa un Ēvalda Kundzāna mirstīgās atliekas. Partizāni krita 1949. gada 19. decembrī Kalnu pagasta Dimantu mežā, aizstāvot savu ziemas bunkuru, kurā slēpās vairāku ģimeņu piederīgie – sievietes, bērni un sirmgalvji.
Atsevišķā kapā pārapbedīja 1950. gada 25. februārī Elkšņu pagasta Sāpes purvā kritušā Voldemāra Sātnieka trūdus.
Brāļu kapos uzstādīts Baltais krusts. Tā pakājē novietota melna granīta stēla, kurā zem Latvijas Nacionālo partizānu apvienības nozīmes atveidojuma iekalts teksts:
SĒLIJAS
NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM
JŪS ZIEDOJĀT SAVAS DZĪVĪBAS
LATVIJAI
CĪŅĀ PRET KOMUNISTISKO
OKUPĀCIJAS REŽĪMU
1944.–1954.
Pie brāļu kapu ieejas novietota kokā darināta norāde krusta formā, kurā iegrebts teksts:
SĒLIJAS
NACIONĀLO PARTIZĀNU
BRĀĻU KAPI
Uz jaunizveidotajiem brāļu kapiem tika pārvests arī piemiņas akmens, ko, sākoties Atmodai, pie bedres, kurā čekisti apraka Dimantu mežā kritušos partizānus bija uzstādījusi Staņislava Šadurska. Neregulāras formas granīta plāksnē iekalts teksts:
IR ASARAS, KURAS TIKS
KLUSĪBĀ LIETAS,
IR RĒTAS, KAS DZĪDAMAS
NESADZĪS.
Brāļu kapi ierīkoti ar Aizsardzības ministrijas un Aknīstes domes atbalstu.
2005. gadā brāļu kapos tika pārapbedīti vēl 12 nacionālo partizānu un to atbalstītāju mirstīgās atliekas. Viņu vidū bija 1945. gada 13. februārī kritušie Osvalds Mežaraups Juris Lācis, Eduards Kaminskis, Antons Bružiks, Alberts Mežaraups un Jānis Britāns un divi nezināmi partizāni, kā arī četri čekistu noslepkavoties partizānu tuvinieki un atbalstītāji – Marta Mežaraupe, Juris Resnis, Alberts Lācis un Pēteris Bite (sk.).
Papildināta: 13.11.2022.
Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret
padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.;
Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 330., 335. lpp.; Kušķis, G.,
Korsaks, P. Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību: Brīvības cīņu
pieminekļi. Rīga: Apgāds Mantojums, 2008. 143. lpp.; Latvija Amerikā,
Nr. 45, 13.11.2004.; Laiks, Nr. 43, 29.10.2005.; jekabpilslaiks.lv,
11.11.2022.
Atrodas Subates-Obeļu (Obeliai) ceļa labajā pusē aptuveni kilometru no pilsētas centra.
Vietā, kur čekisti grantsbedrēs savulaik apraka kritušos nacionālos partizānus, 2006. gada 15. septembrī tika atklāts Baltais krusts un granīta stēla, kurā zem Latvijas Nacionālo partizānu apvienības un Lietuvas Brīvības cīnītāju apvienības nozīmju attēlojuma iekalts teksts latviešu un lietuviešu valodā:
SĒLIJAS
LATVIEŠU UN LIETUVIEŠU
NACIONĀLAJIEM
PARTIZĀNIEM
CĪŅĀ PRET KOMUNISTISKO
OKUPĀCIJAS REŽĪMU 1944.-1953.G
VIŅI BIJA VIENOTI UN
KOPĀ ZIEDOJA SEVI BRĪVĪBAI
SĖLIŲ KRAŠTO
LATVIŲ IR LIETUVIŲ
PARTIZANAMS
KOVOJUSIEMS PRIEŠ KOMUNISTINĮ
OKUPACINĮ REŽIMĄ 1944-1953M.
JIE BUVO VIENINGI IR
KARTU AUKOJO SAVE LAISVEI
Piemiņas vietu iekārtojusi Latvijas Nacionālo partizānu apvienība kopā ar Lietuvas Brīvības cīnītāju apvienību, atbalstu sniedzot arī Subates un Obuļu pašvaldībām.
2013. gada 24. aprīlī pa labi no Baltā krusta tika atklāta divdaļīga granīta piemiņas plāksne ar partizānu vārdiem. Plāksnes kreisajā pusē iekalts teksts:
KRITUŠAJIEM
PAR LATVIJAS
UN LIETUVAS BRĪVĪBU
ŽUVE
KOVASE UŽ LATVIJAS
IR LIETUVAS LAISVS
(Seko kritušo vārdi)
“PIEMINĀM ARĪ MUMS
NEZINĀMOS…”
“PRISIMENAME
IR TUOS KURUS NEŽINOME…”
Plāksnes labajā pusē iekalti tikai kritušo vārdi.
Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret
padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.;
Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 375. lpp.; Kušķis, G., Korsaks, P. Ceļā
uz Latvijas valstisko neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Apgāds
Mantojums, 2008. 181. lpp.; Latvijas Avīze, 11.09.2006.; Latvija
Amerikā, Nr. 37, 23.09.2006.; LSM.lv, 25.04.2013.
Atrodas Carnikavas kapos.
Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Zandbergs. Cik zināms, nekāda īpaša piemiņas zīme pie viņa kapa nav uzstādīta. Ir tikai kopīgs, stēlas formā granītā darināts dzimtas piemineklis, kurā zem krusta zīmes iekalts teksts “ZANDBERGU ĢIMENE”.
Vēsturiska atkāpe. Pēteris Fridrihs Zandbergs dzimis 1894. gada 12. jūlijā Ādažu pagastā. Izglītojies pagastskolā. Strādnieks.
Pirmā pasaules kara laikā dienējis Krievijas armijā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 9. oktobrī un 9. Rēzeknes pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem, vēlāk Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī Slampē kaujas laikā kareivis Zandbergs “kopā ar dažiem kareivjiem devās ienaidnieka aizmugurē un ar strauju triecienu ieņēma bermontiešu nocietinājumus”.
Atvaļināts 1921. gada 21. februārī dižkareivja pakāpē. Lauksaimnieks Ādažu pagasta Varavīksnēs. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis vietējā kolhozā. Miris 1980. gada 18. augustā Carnikavā.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 577.
lpp.
Atrodas Carnikavas kapos.
Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Miķelis Pētersons. Cik zināms, nekāda īpaša piemiņas zīme pie viņa kapa nav uzstādīta. Ir tikai kopīgs, neregulāras formas granītā darināts dzimtas piemineklis, kurā blakus krusta zīmei iekalts teksts “Pētersonu ģimene”.
Vēsturiska atkāpe. Miķelis Voldemārs Pētersons dzimis 1893. gada 20. novembrī Ādažu pagasta “Kaķos”. Pagastskolas izglītība. Zvejnieks.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gada oktobrī iesaukts Krievijas armijā un iedalīts 17. rezerves kājnieku bataljonā, piedalījies kaujās Daugavpils frontē. Armiju atstājis 1917. gada decembrī.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 9. oktobrī un 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem, kā arī citās pulka kaujās.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. novembrī Tukuma apriņķī uzbrukumā Slampei kareivis Pētersons “kopā ar dažiem kareivjiem devās bermontiešu spārnā un straujā triecienā piespieda vāciešus panikā bēgt, saņēma gūstekņus un trofejas, tā veicinādams visas rotas kaujas uzdevuma izpildi”.
Atvaļināts 1921. gada 2. janvārī. Dzīvojis Ādažu pagasta “Kaķos”, zvejnieks. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis zvejnieku kolhozā “Carnikava”. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1977. gada jūlijā.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 397.
lpp.
