Matīšu kapos LNK kritušā LKOK Pauļa Grīnberga individuāls apbedījums

Atrodas Matīšu kapos. GPS 57.699722, 25.167489

Apbedīts 7. Siguldas kājnieku pulka 7. rotas komandieris virsleitnants un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Paulis Grīnbergs, miris 1919. gada 13. oktobrī no ievainojuma, kas gūts dienu iepriekš Daugavmalā pie Rīgas tiltiem cīņās ar bermontiešiem. Uz kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne (32 x 55 x 3 cm), kurā iekalts teksts:

L.k.o.k. virsleitnants

Paulis Grīnbergs

dz. 1888 g. 19 V.

kritis par Latviju

1919 g. 12 X.

Foto: 13.08.2021., Cemety.lv

Vēsturiska atkāpe. Paulis Grīnbergs dzimis 1888. gada 6. maijā toreizējā Vilzēnu pag. Skolotājs Valmieras mācītājskolā.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gada augustā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonā. 1916. gadā beidzis Gatčinas praporščiku skolu un nosūtīts uz Latviešu strēlnieku Rezerves bataljonu, bet vēlāk pārcelts uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulku. Apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiru.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 1. jūnijā un 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā piedalījies Rīgas aizstāvēšanā pret bermontiešiem.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. oktobrī Rīgā “G. aizstāvēja koka tiltu pāri Daugavai; 11. okt., atrazdamies novērošanas punktā, tika ievainots, bet kaujaslauku neatstāja, tajā pašā dienā pie tilta ievainots atkārtoti; 12. okt. turpināja ienaidnieka novērošanu, stiprā bermontiešu ugunī palika savā postenī, tika vēlreiz ievainots, un 1919. g. 13. okt. Rīgas kara slimnīcā mira”.

Pauļa Grīnberga vārds iegravēts arī stēlā, kas uzstādīta Matīšu kapos, pieminot ar pagastu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.), kā arī piemiņas plāksnē kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem, kas uzstādīta Alūksnē pie kritušajiem pulka karavīriem veltītā pieminekļa (sk.). 

Papildināts: 27.02.2026. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 345. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 173. lpp.; Latvijas Sargs, Nr. 164, 15.10.1919.

Matīšu luterāņu baznīcā piemiņas plāksne 1. PK un LNK kritušajiem draudzes locekļiem

Atrodas Matīšu luterāņu baznīcā. GPS 57.700025, 25.159786

Atklāta 1929. gada 22. jūnijā. Melnā granīta plāksnē iekalts teksts ar 50 kritušo vārdiem:

1914 1920

PIRMS LATVIJAI                               BIJ DZIMTENEI

BRĪVĪBU DĒLI SPĒJ'                       VAROŅU ASINĪS

PIRKT                                                 MIRKT!

VLT. PAULIS GRINBERGS               ERNSTS ĶIRĶIS

LTN. ALBERTS ADAMSONS           ERNSTS LIETIŅŠ

INSTRUKTORI UN KAREIVJI:        JĀNIS LODĪTE

PAULIS ALAINIS                              MĀRCIS MELLUPS

HERMANIS ALKSNIS                      VOLDEMĀRS MINĶIS

VOLDEMĀRS BĒRZS                       JĀNIS OLIŅŠ

JĀNIS BREICIS                                  ANTONS OZOLS

EMĪLIS CEPURNIEKS                      PAULIS OZOLS

JĀNIS CEPURNIEKS                        VILIS OZOLIŅŠ

ERNSTS DAVIDSONS                      ĀDAMS PLAUKTIŅŠ

EMĪLIS EGLĪTS                                 JĀNIS PRŪSIS

JĀNIS EGLĪTS                                   ERNSTS PŪGULIS

JĒKABS EGLĪTS                                KĀRLIS ROCIS

JĀNIS GRABIS                                  KĀRLIS STALBA

EMĪLIS GRINBERGS                         AUGUSTS STUMBURS

ĀDAMS JEKALIS                              JĀNIS ŠIRMANIS

KRIŠJĀNIS JEKALIS                        AUGUSTS ŠILLERS

TEODORS JENČS                             MĀRTIŅŠ ŠKUTE

ARNOLDS KRAVAINIS                   EMĪLIS UNGURS

ERNSTS KREIŠMANIS                     JĀNIS VILNIS

JĀNIS KREIŠMANIS                        PĒTERIS VINTĒNS

PAULIS KRIŠJĀNIS                          EDUARDS ZARIŅŠ

TENIS ĶĪPIŅŠ                                   VERNERS ZNOTS

ANTONS GRŪBE                              ERNESTS DREIMANIS

JĀNIS VINTERS                                PĒTERIS KRIEVIŅŠ

                        AUGUSTS                  CIMMERS

SAVIEM KRITUŠIEM VAROŅIEM

PATEICĪGIE MATĪŠU DRAUDZES IEDZĪVOTĀJI

22 ∙ VI ∙ 1929

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 345.-346. lpp.

Dikļu luterāņu baznīcā piemiņas plāksne 1. PK un LAK kritušajiem draudzes locekļiem

Atrodas Dikļu luterāņu baznīcā. GPS 57.596455, 25.074331

Atklāta 1932. gadā. Melnā marmora plāksni (145 x 88 x 5 cm) uzstādījuši vietējie aizsargi, un tajā iekalts teksts:

Nevienam nav lielāka mīlestība nekā šī,

kad kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.

Jāņa ev. 15. 13.

Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie:

Bedrīts Jānis Alfreds                 Reinis Pēters

Ģederts Eduards                       Ulmis Ādams

Purgailis Julius

Pasaules kaŗā kritušie:

Apsīts Pēters                            Ķikuts Pēteris

Ampermans Antons                 Ozols Antons

Bēms Pēters                             Pētersons Ernests

Cepurnieks Augusts Jānis      Pētersons Kārlis Roberts

Čulīts Jānis                               Roters Arturs

Dzērbels Arturs                        Simans Jānis

Dzenis Jānis                              Stumpe Kārlis

Fogels Jānis                              Ulmis Jānis

Grinbergs Jānis                        Vinklers Eduards

Gūtmans Jānis                          Vigants Jānis Eduards

Gruzdiņš Alberts                       Valmiers Eduards

Knospiņš Kārlis                        Veikens Antons

Knospiņš Paulis Otomars        Žūriņš Jānis

Kaspars Jānis                           Žūriņš Pēteris

Kazeks Ādolfs                          Paeglis Pēters

Krūmiņš Jānis

Dikļu pag. aizsardzes un aizsargi.

Plāksne piestiprināta ar četrām dekoratīvām naglām.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 343. lpp.

Bērzaines pagasta Jaunburtnieku kapos LAK kritušā Pētera Oklandera individuāls apbedījums

Atrodas Bērzaines pagasta Jaunburtnieku kapos. GPS 57.612027, 25.204697

Dzimtas kapos apbedīts 1920. gada 15. janvārī kritušais 7. Siguldas kājnieku pulka kareivis Pēteris Oklanders. Dabā nav apzināts.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 342. lpp.

Trapenē piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem

Atrodas Trapenē

Atklāts 1995. gada 18. novembrī vietā, kur 1945. gada novembrī čekisti par biedinājumu citiem izstādīja apskatei kaujā kritušos Voldemāra Andersona (“Vecā”) grupas partizānu mirstīgās atliekas. Pie rupji apstrādātā laukakmens piestiprinātajā granīta plāksnē iekalts teksts:

ŠOS NACIONĀLOS PARTIZĀ-

NUS 1945. 18. XI TRAPENES

-ILZENES MEŽU BUNKURĀ

ČEKISTI IELENCA, NOŠĀVA,

ATVEDA UZ ŠEJIENI

UN NOMETA.

VOLDEMĀRS ANDERSONS GR. VAD.

GASTONS DZELZKALĒJS

VALDIS TONNIS

CENTIS EIZĀNS

JĀNIS KOEMETS

VOLDEMĀRS RAPPA

EDUARDS RAPPA

18. XI 95.

Foto: 24.06.2013., Arno Liepiņš

Andersona grupas partizāniem piemiņas akmens uzstādīts arī Ilzenes pagastā mežā bijušo Meļļu māju vietā netālu no grupas bunkura atrašanās vietas (sk.).

Avots: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 158.lpp.

Annas pagasta Ezeriņu kapos piemiņas plāksne nacionālajiem partizāniem

Atrodas Ezeriņu (Ezeriņkalna) kapos pie kapličas sienas blakus Annas un Jaunnannas ceļam. GPS 57.314935, 27.036667

Atklāta 2006. gada 29. jūlijā. Koka plāksnē iegrebts teksts:

NACIONĀLAJIEM

PARTIZĀNIEM

CĪNĪTĀJIEM PAR LATVIJAS

BRĪVĪBU

UN NEATKARĪBU

Foto: 20.06.2020., karaviru.kapi

Papildināts: 24.06.2020.

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 152.lpp.; Alūksniešiem.lv, 29.07.2006.

Mālupes kapos piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem

Atrodas Mālupes kapos. GPS 57.351094, 27.237275

Atklāts 2008. gada 26. jūlijā. Piemiņas akmens uzstādīšanu organizēja un finansēja Latvijas Nacionālo partizānu apvienība sadarbībā ar Mālupes pagasta pašvaldību, kas nodrošināja piemiņas zīmes pamata izveidi un tās apkārtnes labiekārtošanu. Piemiņas akmeni darinājis tēlnieks Ainārs Zelčs no tuvākajā apkārtnē atrasta laukakmens. Tajā iestrādātajā granīta plāksnē iekalts teksts:

PAR TEVI, TĒVUZEME

VISIEM MĀLUPES PAGASTĀ

KRITUŠAJIEM NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM,

KURI ZIEDOJA SAVU DZĪVĪBU

LATVIJAI

CĪŅĀ PRET KOMUNISTISKO OKUPĀCIJAS REŽĪMU

1944–1954

Foto: 20.06.2020., karaviru.kapi

Papildināts: 24.06.2020.

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 152.lpp.; Alūksniešiem.lv, 28.07.2008.