Aiviekstes pagasta Krūmēnu kapos LKOK Andreja Krustiņa simbolisks apbedījums

Atrodas Aiviekstes pagasta Krūmēnu kapos. 

Izveidots simbolisks apbedījums lielinieku ieslodzījumā noslepkavotajam ģenerālim un Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Andrejam Krustiņam. Uzstādīta piemiņas plāksne. 

Vēsturiska atkāpe. Andrejs Krustiņš Dzimis 1884. gada 2. jūlijā tagadējā Aiviekstes pagasta “Vesetniekos” (tolaik Ungurmuižas pagasta teritorijā) lauksaimnieka ģimenē. Mācījies pagastskolā un Jēkabmiesta (Jēkabpils) pilsētas skolā, beidzis Paņevežas reālskolu. 

1905. gadā iestājies Čugujevas junkurskolā, ko beidzis 1908. gadā, iegūstot podporučika pakāpi, un turpinājis dienestu 178. Cēsu kājnieku pulkā Liepājā, bet no 1910. gada - Penzā. 1911. gadā paaugstināts par poručiku. Sākoties Pirmajam pasaules karam, pārcelts uz 99. kājnieku rezerves bataljonu Penzā, rotas komandieris. 1916. gada janvārī pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulku). Kā rotas (vēlāk kā bataljona) komandieris piedalījies kaujās pie Frančiem, Ķekavā, pie Mangaļiem un Skangaļiem Tīreļpurvā, Ložmetējkalnā, kā arī 1917. gada augustā pie Ikšķiles un Juglas. 1916. gada martā paaugstināts par štābkapteini, septembrī – par kapteini, bet 1917. gada martā – par apakšpulkvedi un iecelts par pulka komandieri. Apbalvots ar Vladimira ordeņa IV šķiru, Staņislava ordeņa III šķiru Annas ordeņa III un IV šķiru, kā arī ar Jura krusta IV šķiru. 

1917. gada oktobrī devies atvaļinājumā, no kura atgriezies novembrī, kad pulks jau atradies toreizējā Petrogradā (tagad – Sanktpēterburga). Ieskaitīts Daugavpils kara apgabala štāba virsnieku rezervē Vitebskā. No 1918. gada marta dzīvojis toreizējā Ungurmuižas pagastā. 1918. gada septembrī devies uz Krieviju un Veļikije Lukos iestājies Sarkanajā armijā, 3. Padomju Latvijas strēlnieku brigādes štāba priekšnieks. 1919. gada maijā Valmierā lielinieki viņu apcietinājuši kā politiski neuzticamu, atradies ieslodzījumā Veļikije Lukos. Septembrī izbēdzis no ieslodzījuma un Lubānas ezera rajonā pārgājis fronti. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 8. oktobrī pulkveža-leitnanta pakāpē, no 20. oktobra 8. Daugavpils kājnieku pulka komandieris, atsitis pirmos bermontiešu triecienus, pēc Rīgas atbrīvošanas vajājis vāciešus līdz pat Lietuvas robežai. 1919. gada 21. novembrī paaugstināts par pulkvedi. 

Ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru apbalvots par to, ka no 1919. gada 3. līdz 10. novembrim, komandēdams 8. Daugavpils kājnieku pulku, “spēcīgā ugunī uzbruka lielā pārspēkā esošam ienaidniekam un, neskatoties uz sīvu pretošanos, sakāva to; caur Skulti un Tīriņmuižu apgāja Torņakalnu no rietumiem un veicināja visas Rīgas atbrīvošanu”. 

Savukārt ar ordeņa II šķiru apbalvots par to, ka 1919. gada 21. novembra kaujā pie Jelgavas “atkal sakāva ienaidnieka pārspēku un apgāja pilsētu no ziemeļrietumiem; mūsu rokās krita bagātīgas trofejas, bet ienaidnieks sāka atkāpties visā frontē”. 

No 1920. gada janvāra līdz februārim vadījis savu pulku kaujās Ziemeļlatgalē, veicis sekmīgus uzbrukumus Viļakas, Kupravas un Katlešu virzienā. 

1922. gada 1. aprīlī iecelts par 1. Latgales divīzijas komandiera palīgu. 1925. gada janvārī iecelts par 1. Kurzemes divīzijas komandieri. 22. jūnijā paaugstināts par ģenerāli. Kurzemes apgabala garnizona priekšnieks. 1929. gadā beidzis kara akadēmiskos astoņu mēnešu kursus. No 1933. gada Latgales divīzijas komandieris.

Piešķirta Kalkūnes dārzniecība pie Grīvas. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiru, Viestura ordeņa I šķiru, Igaunijas Ērgļa ordeņa II šķiru un Lietuvas “Vytis” ordeņa I šķiras 3. pakāpi. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai un Latvijas armijas likvidācijai, 1940. gada oktobrī pārskaitīts uz PSRS okupācijas karaspēka 24. teritoriālo korpusu, piešķirot Sarkanās armijas ģenerālmajora pakāpi un ieceļot par 183. strēlnieku divīzijas komandieri. 1941. gada 9. jūnijā apcietināts un izvests uz Maskavu. 29. jūlijā piespriests nāvessods, nošauts 1941. gada 16. oktobrī Noriļskā. 

Simboliska apbedījuma vieta Andrejam Krustiņam izveidota arī Rīgas Brāļu kapos. Viņa vārds iegravēts arī piemiņas stēlā, kas uzstādīta Pļaviņās kādreizējā novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 273. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 273.-274. lpp.; staburags.lv, 14.11.2023.