Aiviekstes pagasta Krūmēnu kapos LKOK Jāņa Vabuļa individuāls apbedījums

Atrodas Aiviekstes pagasta Krūmēnu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Vabulis. 2023. gada 11. novembrī pie kapa atklāta akmeņkaļa un Pļaviņu Mākslas skolas skolotāja Arta Leončika darināta piemiņas zīme, ko veido rupji apstrādātā pelēkā laukakmenī iestrādāta melna granīta plāksne, kurā iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
JĀNIS VABULIS
1892.23.VI – 1978.12.XI 

Piemiņas zīmes uzstādīšanu organizēja biedrība “Kopsolis”, kam biedrību un pilsoņu iniciatīvu konkursā 2023. gadā šim mērķim izdevās saņemt 800 eiro lielu Aizkraukles novada pašvaldības finansējumu. 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Vabulis dzimis 1892. gada 23. jūnijā toreizējā Sāvienas pagastā. Zemkopis. 

1913. gada rudenī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 18. Sibīrijas strēlnieku pulkā Aizbaikālā. Beidzis mācību komandu, iegūstot vecākā apakšvirsnieka pakāpi. Pirmā pasaules kara laikā piedalījies kaujās pret Vāciju Varšavas frontē. Vēlāk pārcelts uz Rīgas fronti, piedalījies kaujās pie Ķekavas un Ložmetējkalna. Apbalvots ar Jura krusta II, III un IV šķiru. Pirmā pasaules kara beigās pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku. Pēc lielinieku apvērsuma apcietināts, izbēdzis un devies uz Igauniju. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada februārī, 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka kājnieku izlūku komandas vada komandieris, piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 31. martā Vidzemē pie Rēzakas muižas spēcīgā ugunī virsseržants Vabulis, “smagi ievainots krūtīs, neatstāja ierindu un piedalījās kaujā līdz ienaidnieka sagrāvei un šīs muižas ieņemšanai. Asins zaudējuma dēļ no kaujaslauka iznests bezsamaņas stāvoklī”. 

Smagā ievainojuma rezultātā spiests armiju atstāt, atvaļināts 1920. gada 22. janvārī. Jaunsaimnieks toreizējā Sāvienas pagasta “Saciņos”. Līdz 1930. gadam darbojies pagasta aizsargu nodaļā. Miris 1978. gada novembrī Sāvienā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 540. lpp.; aizkraukle.lv, 13.11.2023.