Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos.
Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Harijs Gusevs. Pie kapa tuvinieku uzstādīts kopīgs piemineklis, kurā iekalts teksts:
HARIJS UN MAIGA
GUSEVI
1902 – 1982
1916 – 2003
ANNA ŠTEINERTE
1865 – 1952
Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav.
Vēsturiska atkāpe. Harijs Gusevs dzimis 1900. gada 19. maijā Rīgā. (Uz kapakmeņa kā dzimšanas gads norādīts 1902. gads, taču, ņemot vērā citus biogrāfiskos datus, tā, domājams, ir kļūda.). Vidējā izglītība.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 47. Sibīrijas strēlnieku pulkā, vēlāk 11. Sibīrijas strēlnieku pulkā Ziemeļu (Rīgas) frontē. 1916. gada janvārī paaugstināts par jaunāko apakšvirsnieku. 1917. gadā saslimis, augustā ienākot vāciešiem, palicis Rīgā. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 1917. gadā izturējis pārbaudījumu reālskolas apjomā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 15. jūnijā, kā kaprālis ieskaitīts 7. atsevišķā bataljona ložmetēju komandā. Jūlijā pārcelts uz 1. Liepājas kājnieku pulku, bet 16. novembrī – uz 1. bruņoto divizionu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 27. novembrī pie Borhu (Atašienes) stacijas kaujā ar lielinieku bruņuvilcienu Gusevs “kā ložmetējnieks uz priekšējās bruņotās platformas laikā, kad tika ievainota lielgabala apkalpe, no sava ložmetēja atklāja uguni pa ienaidnieka kājniekiem, tā dodams iespēju mūsējiem sakārtoties un atsist uzbrukumu, turklāt tika sašauts ienaidnieka bruņuvilciens”.
1920. gada jūnijā beidzis artilērijas kadetu skolu, iedalīts Bruņuvilcienu divizionā. 1925. gadā beidzis artilērijas virsnieku kursus. 1926. gadā paaugstināts par virsleitnantu. 1932. gadā komandēts uz Smagās artilērijas pulku. 1933. gadā paaugstināts par kapteini-leitnantu, bet 1936. gadā – par kapteini. 1937. gadā beidzis diviziona komandieru kursus. 1939. gadā pārcelts uz Zenītartilērijas pulku, no septembra baterijas komandieris. 1940. gada februārī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un iecelts par 1. diviziona komandieri. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru.
Sākoties komunistiskajai okupācijai un Latvijas armijas likvidācijai ieskaitīts 24. teritoriālajā korpusā par 183. divīzijas 8. atsevišķā zenītartilērijas diviziona komandieri. 1941. gada jūnijā atvaļināts.
Nacistiskās okupācijas laikā namu pārvaldes vecākais inspektors Rīgā.
1944. gada 15. februārī iesaukts Latviešu leģionā. Sākotnēji dienējis 19. divīzijā, zenītartilērijas diviziona komandieris, bijis frontē Opočkā. No 1944. gada augusta līdz 1945. gada 9. maijam 6. armijas korpusa 506. atsevišķā diviziona komandieris. Apbalvots ar Dzelzs krusta 1. un 2. pakāpi un Vācijas Kara nopelnu krustu.
Pēc kapitulācijas ievietots filtrācijas nometnē Jelgavā, vēlāk Vorkutā. 1946. gada oktobrī atgriezies Rīgā, strādājis rūpnīcā “Radiotehnika”. 1951. gada 26. jūlijā apcietināts. Tā dēvētās LPSR IeM karaspēka kara tribunāls 1952. gada 14. janvārī saskaņā ar KPFSR kriminālkodeksa 58. panta 1. daļas a) apakšpunktu notiesāja Gusevu par “dzimtenes nodevību”, piespriežot 25 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Atradies ieslodzījumā Komi APSR Vorkutlagā un Pečorlagā. 1955. gada 18. oktobrī atbrīvots. Atgriezies Latvijā, strādājis dažādos darbos, no 1960. līdz 1974. gadam brigadieris Rīgas Popova radiorūpnīcas instrumentu cehā. Miris 1982. gada 20. janvārī.
H. Guseva vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 183. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 190. lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru