Atrodas Rīgas Otrajos Meža kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Gulbis. Precīza apbedījuma vieta nav zināma.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Gulbis dzimis 1895. gada 5. janvārī (12. janvārī pēc Gregora kalendāra jeb jaunā stila) Rīgā amatnieka ģimenē. Vidējā izglītība. Dzīvojis Rīgā, kantorists.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada maijā Cēsu apriņķī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 172. rezerves bataljonā un 426. Povenecas kājnieku pulkā. Tā paša gada decembrī beidzis Gatčinas praporščiku skolu, iegūstot praporščika pakāpi. Ieskaitīts 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulks). 1916. gada martā ievainots, līdz novembrim ārstējies Petrogradā. Ziemassvētku kauju laikā apvienotās latviešu strēlnieku divīzijas štāba virsnieks. 1917. gada janvārī paaugstināts par podporučiku, novembrī par poručiku un tajā pašā mēnesī – par štābkapteini, apbalvots ar Staņislava ordeņa II un III šķiru, kā arī ar Annas ordeņa III un IV šķiru.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1916. gada 8. martā Ķekavas rajonā pie Franču un Jūgu mājām Gulbis, “lai gan ievainots, turpināja kauju, kopā ar 2 vadiem ielauzās ienaidnieka pirmajās līnijās, kur tika otrreiz ievainots krūtīs. Izceļoties panikai krievu kareivjos, enerģiski novērsa sajukumu, sakārtoja strēlniekus durkļu cīņai un cīnījās ar uzbrūkošiem vāciešiem, līdz guva smagu ievainojumu rokā”.
1917. gada oktobrī slimības dēļ evakuēts un Petrogradu un 1918. gada martā atvaļināts. Dzīvojis Petrogradā, vēlāk atgriezies Rīgā. 1919. gada janvārī mobilizēts Sarkanajā armijā.
Maijā pie Valkas dezertējis un jūnijā Valkā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, kapteiņa pakāpē dienējis Ziemeļlatvijas brigādes štābā, pēc tam Cēsu un Rīgas stacijas komandants. Tā paša gada jūlijā nozīmēts par Rīgas dzelzceļa etapa komandantu. 1921. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Pēc komandantūras likvidācijas no 1921. gada marta Rīgas kara apriņķa priekšnieka pirmais palīgs. Septembrī atvaļināts, taču oktobrī atkārtoti iesaukts un nozīmēts tajā pašā amata.
Atvaļināts 1922. gada aprīlī sakarā ar štatu samazināšanu. No 1922. gada Latvijas Sarkanā Krusta Krimuldas sanatorijas saimniecības vadītājs, vēlāk kontrolieris Sarkanā Krusta centrālajā valdē. No 1925. gada Latvijas Sarkanā Krusta Loterijas nodaļas vadītājs Liepājā. Liepājas operas solists, varoņtenors līdz 1940. gadam. Dzelzceļu aizsargu pulka Liepājas nodaļas vada komandieris.
No 1940. gada maija līdz 1944. gadam dzīvojis Rīgā, konfekšu fabrikas “Laima” iepirkšanas daļas vadītājs.
Tuvojoties lieliniekiem, 1944. gada rudenī devies bēgļa gaitās uz Vāciju, dzīvojis Moricburgā. 1945. gada beigās atgriezies lielinieku okupētajā Latvijā, apmeties Rīgā. Skatuves inspektors Valsts Muzikālās komēdijas teātrī. No 1952. līdz 1956. gadam strādnieks Rīgas Kartonāžas fabrikā, pēc tam pensionārs. Miris 1983. gada 29. augustā.
J. Gulbja vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 181.
lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast.
Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 188.-189.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru