Atrodas Rīgas Miķeļa kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Staņislavs Aleksandrovičs. Precīza apbedījuma vieta nav zināma.
Vēsturiska atkāpe. Staņislavs Aleksandrovičs dzimis 1890. gada 7. janvārī Vārkavas pagastā.
1911. gadā iesaukts Krievijas armijā, beidzis Tiflisas praporščiku skolu. Pirmā pasaules kara laikā dienējis 20. Sibīrijas strēlnieku pulkā, piedalījies kaujās Polijā. Apbalvots ar visiem četriem Jura krustiem. 1915. gadā kritis vācu gūstā, kur atradies līdz kara beigām.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 29. maijā, piedalījies visās 1. Liepājas kājnieku pulka kaujās.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts ka, 1920. gada 9. maijā Latgalē leitnants Aleksandrovičs “kā rotas komandieris ielauzās 15 verstu dziļumā ienaidnieka aizmugurē, saņēma gūstekņus un ieguva trofejas, pie Kļučku sādžas galīgi sakāva ienaidnieka grupējumu, saņemot gūstekņus un iegūstot smago ložmetēju, tā ar savu darbību sekmēdams ienaidnieka artilērijas baterijas saņemšanu”.
Atvaļināts 1924. gadā, pēc tam līdz 1928. gadam robežsardzes dienestā. No 1928. līdz 1937. gadam dienējis policijā Rēzeknē, no 1937. gada pensionārs. Dzīvojis Ozolmuižas pagastā. 1939. gadā par krimināla rakstura pārkāpumu LKO nēsāšana noliegta. Miris 1943. gada 30. jūlijā.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 35.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru