sestdiena, 2024. gada 23. marts

Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Jāņa Adlera individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Adlers. Pie kapa izstādīts piemineklis – rupji apstrādāts laukakmens, kurā iekalts teksts: 

DARBS CEĻ VĪRU
JĀNIS ADLERS
CAND. RER. MERC.
1896 – 1979
 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Adlers dzimis 1896. gada 18. martā Rīgā. Beidzis Rīgas reālskolu. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 20. decembrī Rīgā, Atsevišķā latviešu (Kalpaka) bataljona Atsevišķās (studentu) rotas (vēlāk bataljona) sastāvā piedalījies Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā no lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 21. maijā kaujā pie Piņķiem leitnants Adlers “tika ievainots labajā rokā, taču palika ierindā un turpināja cīņu, līdz tika divās vietās ievainots kājā un evakuēts no kaujaslauka”. Kopš 1919. gada 1. decembra turpinājis dienestu Vidzemes artilērijas pulkā. 

Atvaļināts 1920. gada septembrī. 1923. gadā beidzis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultāti. Strādājis Latvijas bankā. Ko 1926. gada bankas Balvu nodaļas priekšnieks. 1926. gada novembrī pārcelts tādā pašā amatā uz Alūksni. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis Rīgā, grāmatvedis bankā, dažādos arteļos. Mūža nogalē pensionārs, sargs mēbeļu fabrikā Nr. 4, sargs ēdināšanas kombinātā "Vefietis". Miris 1979. gada 10. septembrī. 

Jāņa Adlera vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 31. lpp.; Cemety.lv.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru