trešdiena, 2022. gada 18. maijs

Liepājā Ziemeļu kapos LKOK Friča Urstiņa individuāls apbedījums

Atrodas Liepājā Kalpaka ielā 87 Ziemeļu (Eļļas) kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Fricis Urstiņš. Gadsimta sākumā uz kapa uzstādīta tipveida granīta piemiņas plāksne, kurā blakus Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumam iekalts teksts: 

Lāčplēša Kara Ordeņa
Kavalieris
 

FRICIS URSTIŅŠ
1888 – 1922
 


Foto: 13.07.2024., karaviru.kapi

Piemiņas plāksnes uzstādīšanu organizējusi “Daugavas vanagu” Liepājas nodaļa. 

Tajā pašā laikā F. Urstiņš skaitās apglabāts Ziemeļu kapu brāļu kapu sektorā (sk.). Iespējams, ka šis gadījums līdzinās situācijai, kāda izveidojusies ar Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Roberta Radziņa piemiņas plāksni (sk.).

Vēsturiska atkāpe. Fricis Urstiņš dzimis 1888. gada 15. aprīlī Liepājā. Zemkopis toreizējā Dzērves pagastā. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, devies uz Maskavu. 1915. gadā mobilizēts Krievijas armijā, 1916. gadā pārcelts uz 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulku, kura rindās piedalījies Ziemassvētku kaujās. Apbalvots ar Jura krustu. 

Latvijas armijā iesaukts 1920. gada 1. janvārī, 12. Bauskas kājnieku pulka sastāvā piedalījies pēdējās Latgales atbrīvošanas operācijās.

 Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 28. maijā, “kad Latgalē ienaidnieks uzbruka Bašku un Ameļinas sādžām un artilērijas apšaudes laikā tika pārtraukti telefona sakari ar bataljona štābu, [kaprālis] Urstiņš zem spēcīgas ienaidnieka uguns atjaunoja telefona tīklu, tā dodams iespēju laikus nosūtīt uz frontes līniju rezerves un noturēt pozīcijas”. 

Atvaļināts 1921. gada septembrī. Jaunsaimnieks Dzērves pagasta Vecajā ceplī. Miris ar tuberkulozi 1922. gada 2. jūnijā Liepājas kara slimnīcā.

Friča Urstiņa vārds iegravēts arī vienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Liepājas Lāčplēša dārzā, godinot ar pilsētu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.).

Papildināts: 30.07.2024. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 167. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 538.-539. lpp.; Kurzemes Vārds, 08.11.2002.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru