Atrodas
Liepājas Karaostas Redānā.
Atklāts
2019. gada 9. jūnijā vietā, kur 1919. gada 14. novembrī tika nāvīgi ievainots
Liepājas Karaostas komandants un vēlākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
virsleitnants Roberts Radziņš. Granīta piemiņas zīmē iekalts teksts:
1919. gada 14. novembrī
šajā vietā,
izcīnot brīvu Latviju,
krita
Karaostas komendants
virsleitnants
ROBERTS RADZIŅS
Roberts
Radziņš sākotnēji tika apbedīts Liepājas Ziemeļu kapos vietā, kur līdz 1919.
gada rudenim bija apglabāts pulkvedis Oskars Kalpaks, kas tā gada septembrī
tika pārapbedīts dzimtas kapos toreizējā Meirānu pagastā (sk.). Kad 1938. gadā
radās doma Kalpaka pirmajā atdusas vietā uzstādīt īpašu piemiņas zīmi (sk.),
vienojoties Liepājas pilsētas valdei, Brāļu kapu komitejai, biedrības “Kalpaka
bataljons” valdei un Liepājas garnizonam, nolēma Radziņa, kā arī viņam blakus
apbedītā pie Airītēm kritušā vācu zemessardzes (landesvēra) baterijas
komandiera leitnanta Šrindera mirstīgās atliekas pārapbedīt turpat Ziemeļu
kapsētā esošajos brāļu kapos (sk.). Pārapbedīšana tika veikta tā paša gada 4.
novembrī, un brāļu kapos abiem uzstādītas tipveida individuālās marmora
piemiņas plāksnes betona ietvarā.
Tomēr
2002. gadā “Daugavas vanagu” Liepājas nodaļa ar pilsētas pašvaldības atbalstu,
veicot Liepājā apbedīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu, piemiņas plāksni
Radziņam kļūdaini uzstādīja Liepājas Garnizona kapos. Šajā tipveida granīta
piemiņas plāksnē blakus Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumam iekalts teksts:
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
ROBERTS
RADZIŅŠ
1880 – 19019.
Noskaidrojoties
pārpratumam, 2002. gada 20. jūnijā atklātā piemiņas plāksne tika pārcelta uz
brāļu kapiem (sk.).
Taču pret to radās iebildumi kultūras mantojuma uzraudzības iestādēm, un plāksne tika pārnesta uz turpat netālu esošo kādreizējo apbedījuma vietu blakus Kalpaka piemiņas zīmei (sk.).
Kopumā
2002. gada 20. jūnijā piemiņas plāksnes tika uzstādītas 12 Liepājas kapsētās
apglabātajiem LKO kavalieriem. Plākšņu izgatavošanai Liepājas dome atvēlējusi
700 latu.
Vēsturiska
atkāpe. Roberts Radziņš dzimis 1880. gada 30. augustā Līvbērzes pagastā.
Beidzis Jelgavas reālskolu.
Sākoties
Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis
Liepājas cietokšņa kājnieku bataljonā kā jaunākais apakšvirsnieks. 1915. gadā
pārcelts uz 186. Astrahaņas kājnieku vienību, praporščiks. 1917. gadā
paaugstināts par podporučiku.
Latvijas
armijā iesaukts 1919. gada janvārī, iecelts par Liepājas Karaostas komandantu,
no 1919. gada 3. augusta Armijas virspavēlnieka štāba Inspekcijas daļas
priekšnieks.
Pavēlē
par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī,
“kad ienaidnieka pārspēks atspieda mūsu daļas no Liepājas fortiem un ielauzās
Karaostā, [virsleitnants] R. ar savu 55 cilvēku lielo komandu saņēma uzdevumu
atjaunot stāvokli pie Šķēdes tilta un atsita pretiniekus pāri Tosmares ezeram,
tā veicinādams mūsu daļu izglābšanos no aplenkuma, bet pats šajā kaujā guva
nāvīgus ievainojumus un mira”.
Papildināts: 29.07.2024.
Papildināts: 29.07.2024.
Avoti:
liepajniekiem.lv, 11.06.2019.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri:
Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 430.-431. lpp.; Kurzemes Vārds, Nr. 252, 05.11.1938.; Kurzemes Vārds, 21.06.2002.; Grobiņas
novada kapu pārrauga Sergeja Tihonova sniegtā informācija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru