Liepājas Karaostā piemiņas akmens LNK kritušajam LKOK Robertam Radziņam

Atrodas Liepājas Karaostas Redānā.

Atklāts 2019. gada 9. jūnijā vietā, kur 1919. gada 14. novembrī tika nāvīgi ievainots Liepājas Karaostas komandants un vēlākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris virsleitnants Roberts Radziņš. Granīta piemiņas zīmē iekalts teksts:

1919. gada 14. novembrī

šajā vietā,

izcīnot brīvu Latviju,

krita

Karaostas komendants

virsleitnants

ROBERTS RADZIŅS

Foto: 19.12.2020., Māris Jurciņš

Roberts Radziņš sākotnēji tika apbedīts Liepājas Ziemeļu kapos vietā, kur līdz 1919. gada rudenim bija apglabāts pulkvedis Oskars Kalpaks, kas tā gada septembrī tika pārapbedīts dzimtas kapos toreizējā Meirānu pagastā (sk.). Kad 1938. gadā radās doma Kalpaka pirmajā atdusas vietā uzstādīt īpašu piemiņas zīmi (sk.), vienojoties Liepājas pilsētas valdei, Brāļu kapu komitejai, biedrības “Kalpaka bataljons” valdei un Liepājas garnizonam, nolēma Radziņa, kā arī viņam blakus apbedītā pie Airītēm kritušā vācu zemessardzes (landesvēra) baterijas komandiera leitnanta Šrindera mirstīgās atliekas pārapbedīt turpat Ziemeļu kapsētā esošajos brāļu kapos (sk.). Pārapbedīšana tika veikta tā paša gada 4. novembrī, un brāļu kapos abiem uzstādītas tipveida individuālās marmora piemiņas plāksnes betona ietvarā.

Tomēr 2002. gadā “Daugavas vanagu” Liepājas nodaļa ar pilsētas pašvaldības atbalstu, veicot Liepājā apbedīto LKOK atdusas vietu iezīmēšanu, piemiņas plāksni Radziņam kļūdaini uzstādīja Liepājas Garnizona kapos. Šajā tipveida granīta piemiņas plāksnē blakus Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumam iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA

KAVALIERIS

ROBERTS

RADZIŅŠ

1880 – 19019.

Noskaidrojoties pārpratumam, 2002. gada 20. jūnijā atklātā piemiņas plāksne tika pārcelta uz brāļu kapiem.

Kopumā 2002. gada 20. jūnijā piemiņas plāksnes tika uzstādītas 12 Liepājas kapsētās apglabātajiem LKO kavalieriem. Plākšņu izgatavošanai Liepājas dome atvēlējusi 700 latu.

Vēsturiska atkāpe. Roberts Radziņš dzimis 1880. gada 30. augustā Līvbērzes pagastā. Beidzis Jelgavas reālskolu.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Liepājas cietokšņa kājnieku bataljonā kā jaunākais apakšvirsnieks. 1915. gadā pārcelts uz 186. Astrahaņas kājnieku vienību, praporščiks. 1917. gadā paaugstināts par podporučiku.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada janvārī, iecelts par Liepājas Karaostas komandantu, no 1919. gada 3. augusta Armijas virspavēlnieka štāba Inspekcijas daļas priekšnieks.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī, “kad ienaidnieka pārspēks atspieda mūsu daļas no Liepājas fortiem un ielauzās Karaostā, [virsleitnants] R. ar savu 55 cilvēku lielo komandu saņēma uzdevumu atjaunot stāvokli pie Šķēdes tilta un atsita pretiniekus pāri Tosmares ezeram, tā veicinādams mūsu daļu izglābšanos no aplenkuma, bet pats šajā kaujā guva nāvīgus ievainojumus un mira”.

Labots: 19.05.2022.

Avoti: liepajniekiem.lv, 11.06.2019.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 430.-431. lpp.; Kurzemes Vārds, Nr. 252, 05.11.1938.; Kurzemes Vārds, 21.06.2002.; Grobiņas novada kapu pārrauga Sergeja Tihonova sniegtā informācija.