Atrodas Carnikavas kapos, apbedījums Nr. 400.
Apbedīts Latvijas armijas ģenerālis Mārtiņš Vācietis. Uz kapa uzstādīts neregulāras formas granīta piemiņas akmens, kurā zem krusta zīmes iekalts teksts:
ĢENERĀLIS
MĀRTIŅŠ VĀCIETIS
1873 – 1945
Vēsturiska atkāpe. Mārtiņš Vācietis dzimis 1873. gada 2. janvārī Lēdurgas pagastā. Beidzis Rīgas pilsētas reālskolu.
1891. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 99. kājnieku pulkā. 1892. gadā iestājies Maskavas junkurskolā, kuru beidzis 1894. gadā, iegūstot podporučika pakāpi, ieskaitīts 41. artilērijas brigādē. Nākamajā gadā pārcelts uz 41. artilērijas parku, bet 1897. gadā – uz 25. artilērijas brigādi. 1898. gadā paaugstināts par poručiku un 1900. gadā iecelts par 16. armijas korpusa artilērijas vecāko adjutantu. 1901. gadā paaugstināts par štabkapteini. Piedalījies krievu-japāņu karā. 1906. gadā paaugstināts par kapteini un atgriezies 25. artilērijas brigādē. 1913. gadā beidzis artilērijas virsnieku skolu, iegūstot apakšpulkveža pakāpi. No 1914. gada jūlija brigādes komandieris un, sākoties Pirmajam pasaules karam, nonācis frontē. 1916. gada novembrī slimības dēļ no frontes evakuēts uz Petrogradu, bet decembrī nonācis Kislovodskā. 1917. gadā pārskaitīts Kijivas kara apgabala virsnieku rezervē un augustā slimības dēļ atvaļināts. Dzīvojis Tambovas apriņķī. Apbalvots ar Vladimira ordeņa IV šķiru, Staņislava ordeņa II un III šķiru un Annas ordeņa II un III šķiru.
1918. gada augustā atgriezies Latvijā un apmeties Rīgā.1918. gada 11. decembrī iestājies Latvijas Apsardzības ministrijas dienestā. 1919. gada 2. janvārī, ienākot lieliniekiem, palicis Rīgā. Aprīlī mobilizēts sarkanajā armijā un iecelts par banku kontroliera palīgu. 22. maijā, kad lielinieki tiek padzīti no Rīgas dezertējis.
1919. gada 12. jūlijā iestājies Latvijas armijā un iecelts par Apsardzības ministrijas ieroču apgādes pārzini, bet no 20. jūlija bijis Artilērijas rezerves priekšnieks. Novembrī iecelts par Galvenās artilērijas pārvaldes priekšnieka vietnieku, decembrī paaugstināts par pulkvedi. 1922. gada martā atvaļināts, bet 1924. gada martā dienestu atsācis un iecelts par artilērijas inspektora palīgu. 1926. gadā piešķirta ģenerāļa pakāpe. 1926. gada septembrī atvaļināts sakarā ar štatu samazināšanu.
Laikā no 1929. gada decembra līdz 1931. gada martam bijis kara ministrs. Dzīvojis Rīgā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru.
Viens no Latvijas Centrālas padomes memoranda parakstītājiem 1944. gadā.
Miris 1945. gada 19. martā.
Papildināts: 20.07.2024.
Avots: Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 475. lpp.; Ar parakstu par Latviju: Latvijas Centrālās padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas. Sast: Kvāle, I. Rīga: Latvijas Kara muzejs, 2014. 157.-158. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru