Vietalvas kapos LKOK brāļu Iksenu apbedījums

Atrodas Vietalvas kapos. 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Iksens. 2003. gada 22. jūlijā viņam blakus tika guldīti arī trimdā mirušā brāļa LKOK Andreja Iksena pīšļi, kurus viņa meita bija pārvedusi pārapbedīšanai no Austrālijas. Pie kapa uzstādīta kopīga granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

IEVA
IKSENA
1858    1949 IZSŪTĪJUMĀ 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA         LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS                                               KAVALIERIS
ANDREJS                                          PĒTERIS
IKSENS                                              IKSENS
1888    1962 Austrālijā                        1898    1968

Foto: 27.05.2013., Andris Rūtiņš

Abu vārdi iekalti arī Pļaviņās uzstādītājā stēlā kādreizējā Pļaviņu novadā dzimušajiem LKOK (sk.).

1. Vēsturiskā atkāpe. Andrejs Iksens dzimis 1888. gada 22. februārī toreizējā Vietalvas-Odzienas pagastā kalpa ģimenē. Beidzis vietējo pagastskolu un lauksaimniecības skolu Krievijā, pēc tam izglītojies Kārļa Millera reālskolā Cēsīs. Līdz Pirmajam pasaules karam dzīvojis Pēterburgā, tirdzniecības korespondents. 

No 1910. līdz 1913. gadam atradies Krievijas armijas dienestā, dienējis 93. kājnieku pulkā Pleskavā, ieguvis karalaika ierēdņa tiesības. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts atkārtoti, iedalīts Keksholmas gvardes pulkā. Piedalījies kaujās Polijā. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 1914. gada novembrī pie Lodzas ievainots. 22. decembrī kritis vācu gūstā, Latvijā atgriezies 1919. gada vasarā. 

1919. gada 23. septembrī iestājies Apsardzības ministrijas dienestā kā karalaika ierēdnis. Bermontiešu uzbrukuma dienās brīvprātīgi iestājies Studentu bataljonā, piedalījies Rīgas aizstāvēšanā. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikta, ka 1919. gada 10. oktobrī Iksens “uzmundrināja kareivjus turēties savās vietās un ar savu grupu sevišķi drosmīgi aizstāvēja Rīgas tiltus sarkano spīķeru rajonā, ar uguni atbalstīja tiltu aizstāvjus no spārna, apšaudīja ienaidnieka bruņuvilcienu, tā dodams mūsējiem iespēju nostiprināties Daugavas labajā krastā”. 

Vēlāk atgriezies savā darbavietā ministrijas kancelejā, pildījis Kara padomes sekretāra pienākumus. 

Atvaļināts 1924. gada 1. aprīlī. Zemkopis toreizējā Odzienas pagasta Dambīšos, vēlāk dzīvojis Rīgā. Pazīstams kā rakstnieks un dzejnieks. Sastādījis grāmatu “Daugavas sargi” (Rīga: Leta, 1923.) u.c. Bijis arī laikraksta “Pēdējā Brīdī ”reportieris, Rīgas pilsētas Aizgādības pārvaldes kontrolieris. 

Otrā pasaules kara laikā dienējis vācu armijā. Kara beigās atradies Vācijā, kur 1945. gada aprīlī kritis amerikāņu gūstā. 1951. gadā izceļojis uz Austrāliju, dzīvojis Brisbenā. Miris 1962. gada 8. jūnijā Brisbenā. 

2. Vēsturiskā atkāpe. Pēteris Iksens dzimis 1898. gada 13. janvārī toreizējā Vietalvas-Odzienas pagastā. Pagastskolas izglītība. Zemkopis. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 17. jūnijā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Latgalē, kā arī citās 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka cīņās. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. jūnijā Turku (Lotju) sādžā pie Līvāniem kaujā ar lieliniekiem kareivis Iksens “pirmais ielauzās sādžā un lielā mērā sekmēja tās ieņemšanu, frontes stāvokļa atjaunošanu”. 

Atvaļināts 1921. gada 20. aprīlī. Lauksaimnieks Odzienas pag. Dambīšos. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā 1949. gada martā izsūtīts uz PSRS Tomskas apgabalu, Latvijā atgriezies 1958. gadā. Miris 1968. gada martā.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 194.-195. lpp.; Staburags, 19.07.2003.