piektdiena, 2021. gada 4. jūnijs

Pie Nītaures pareizticīgo baznīcas 1. PK kritušo latviešu strēlnieku brāļu kapi

Atrodas pie Nītaures pareizticīgo baznīcas. GPS 57.067331, 25.205737 

Apbedīti 1917. gada septembra kaujās kritušie latviešu strēlnieki. Precīzs apbedīto skaits nav zināms. Kā 1929. gada 17. jūlijā uz vietas konstatēja Brāļu kapu komitejas (BKK) pārstāvji, pie Nītaures pareizticīgo baznīcas kapsētas malā tolaik atradās aptuveni 100 dažādu Krievijas armijas karaspēka daļu nezināmu karavīru apbedījumi. 

1933. gadā uz Nītaures brāļu kapiem tika pārvestas arī to kritušo mirstīgās atliekas, kas bija apbedīti izklaidus atsevišķās vietās Mores pagastā. Brāļu kapos pie pareizticīgo baznīcas tika pārapbedīti arī tie seši latviešu karavīri, kas pirms tam atdusējās luterāņu kapos. No šiem kritušajiem pieciem zināmi arī vārdi – Otto Bērziņš (5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks), Kārkliņš (6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks), Žanis Krūtainis (5. Zemgales strēlnieku pulks) un kāds latviešu strēlnieks Sviļums (?), kura vienība nav zināma. Piektais ir Latvijas Neatkarības karā 1919. gada 6. jūnijā pie Cēsīm kritušais 1.(5.) Cēsu kājnieku pulka 8. rotas kareivis Jānis Alfreds Bedrītis. Sestā kritušā vārds nav zināms. 

1934. gada vasarā vietējie aizsargi veica brāļu kapu labiekārtošanu, un 2. septembrī tie tika iesvētīti. Kā liecina Cēsu muzeja krājumā esoša fotogrāfija, brāļu kapos bija izveidotas 18 kopīgas kapu kopiņas, uz kurām uzstādīti 36 balti krāsoti koka krusti. Tomēr līdz komunistiskās okupācijas sākumam nekāda pastāvīga piemiņas zīme nav uzstādīta. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā pie pareizticīgo baznīcas tika iekārtoti Otrajā pasaules kara laikā kritušo PSRS karaspēka karavīru kapi, latviešu karavīru kapus faktiski iznīcinot. 

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 2017. gadā par Nītaures vides gides Daces Eipures savāktajiem ziedojumiem blakus nopostītajiem un apgānītajiem latviešu karavīru brāļu kapiem iekārtota simboliska piemiņas vieta. Tā sastāv no kopīgas piemiņas zīmes – palielāka nekrāsota koka krusta – un mazākiem nekrāsota koka krustiņiem, kas simbolizēt atsevišķus kritušos.










Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Pie lielākā koka krusta piestiprinātas koka plāksnes, uz kurām koka burtiem veidots teksts: 

1917 

LATVIEŠU STRĒLNIEKIEM
UN NEZINĀMAJIEM KAREIVJIEM,
KURI KRITA PIE NĪTAURES
 

Foto: 10.04.2023., karaviru.kapi

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 47.-48. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 196, 02.09.1934.; Druva, 02.10.2020.; nitaureni.lv, 12.08.2017.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru