Bulduros piemiņas zīme Jūrmalas atbrīvošanai no bermontiešiem

Atrodas Bulduros (Vecbulduros) Rēzeknes pulka ielas un Siguldas ielas krustojumā. 

Vēl pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidū pastāvēja iecere uzcelt pieminekli Rēzeknes kājnieku pulka karavīriem, kas 1919. gada 8. novembrī ieņēma Bulduru tiltu, paverot ceļu Jūrmalas atbrīvošanai no bermontiešiem. Pieminekļa metu, kuru 1935. gadā apstiprināja toreizējais kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis, izstrādājis kapteinis Jānis Borkovskis-Zengals. 2,35 metrus augsto “Piemiņas stabu Bulduru tilta ieņemšanai” bija paredzēts būvēt no tēstiem granīta bluķiem, kurus meta autors piedāvāja ņemt no Daugavgrīvas cietokšņa. Piemineklī tika plānots iekalt tekstu: “No šīs vietas 1919. gada 8. novembrī 9. Rēzeknes kājnieku pulka 9. rotas pusrota un I bataljons uzsāka uzbrukumu pāri Bulduru tiltam, padzina Bermonta karaspēku un atbrīvoja Rīgas Jūrmalu. Kaujā krita 22, ievainoti 15 karavīri.” Tomēr līdz komunistiskās okupācijas sākumam piemineklis tā arī netika uzcelts.

Kapteiņa Jāņa Borkovska-Zemgala mets "Pieņas stabam Bulduru tiltaieņemšanai" (Avots: Dubultu vēsture, 131)

Iecere šo Latvijas Neatkarības kara epizodi iemūžināt ar īpaši piemiņas zīmi atdzima gadsimtu mijā. Pieminot 80. gadskārtu kopš bermontiešu sakāves, 1999. gadā ar attiecīgu ideju nāca klajā Jūrmalas pilsētas domes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa. Pieminekļa maketu izgatavoja tēlnieks Gļebs Panteļejevs, bet projektu tā novietojumam dabā izstrādāja arhitekts Andris Veidemanis. 

Atšķirībā no trīsdesmitajos gados iecerētās piemiņas zīmes, kuru bija plānots novietot otrpus Lielupei pie Priedaines dzelzceļa stacijas, tagadējo piemiņas zīmi sākotnēji paredzēja uzstādīt skvērā pie Lielupes dzelzceļa stacijas. Tomēr dažādu apstākļu dēļ šis projekts netika īstenots, un pieminekļa atrašanās vieta galu galā tika izraudzīta tuvāk dzelzceļa tiltam Rēzeknes pulka ielas un Siguldas ielas krustojumā. 

Piemineklis tika atklāts 2006. gada 24. novembrī.

Foto: 2021. gada jūnijs, karaviru.kapi

Pie tā novietotajā metāla informatīvajā plāksnē iegravēts teksts: 

BRĪVĪBAS CĪŅU PIEMIŅAS ZĪME
TILTS UN MŪŽĪBA 

1919. GADA NOVEMBRA SĀKUMĀ
AR CĪŅĀM PAR LIELUPES TILTU
LATVIJAS ARMIJAS 9. RĒZEKNES KĀJNIEKU PULKS
UZSĀKA JŪRMALAS ATBRĪVOŠANU NO
BERMONTA VĀCU-KRIEVU KARASPĒKA 

TĒLNIEKS GĻEBS PANTEĻEJEVS
ARHITEKTS ANDRIS VEIDEMANIS

Foto: 2021. gada jūnijs, karaviru.kapi

Piemiņas zīmes uzstādīšanu pilnībā finansējusi Jūrmalas pilsētas dome, kas tās izgatavošanai un apkārtnes labiekārtošanai no sava budžeta līdzekļiem kopumā atvēlējusi gandrīz 36 000 latu. 

Par pieminekļa “Tilts un mūžība” veidošanu tēlniekam G. Panteļejevam 2006. gadā piešķirta Jūrmalas Gada balva kultūrā. 

Avoti: Radovics, A. Dubultu vēsture: Otrs labots izdevums. Jūrmala: Dzelzavas atbalsta biedrība, 2016. 131. lpp.; reitingi.lv, 22.11.2006.; delfi.lv, 23.12.2006.