Liepājas Ziemeļu kapos piemiņas zīme pulkveža Kalpaka sākotnējā apbedījuma vietā

Atrodas Liepājā Kalpaka ielā 87 Ziemeļu (Eļļas) kapos.

Atklāta 1939. gada 18. martā vietā, kur sākotnēji tika apglabāts Latviešu atsevišķā bataljona komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks, kurš krita 1919. gada 6. martā pārpratuma sadursmē ar sabiedrotajām vācu vienībām (Dzelzdivīzijas Borkes bataljonu). Jau tā paša 1919. gada 18. septembrī Kalpaka mirstīgās atliekas tika pārvestas uz dzimtas kapiem Indrānu (tolaik Meirānu) pagasta Visagalā (sk.).

Piemiņas zīmi veido granīta kubs ar priekšpusē piestiprinātu bronzas plāksni, kurā atliets teksts:

ŠIE KAPI,

KUR 1919. GADA 11. MARTĀ GULDĪTS

6. MARTĀ KAUJĀ VAROŅNĀVĒ KRITUŠAIS

LATVIEŠU KARASPĒKA PAVĒLNIEKS

PULKVEDIS OSKARS KALPAKS,

BIJA VIŅA PIRMĀ ATDUSAS VIETA

LĪDZ MIRSTĪGO ATLIEKU PĀRVEŠANAI

UZ VIŅA DZIMTENES KAPSĒTU “MEIRĀNOS”.

Virs granīta kuba novietots bronzas vainags, ko krusto zobens. Kā ziņo laikraksts “Latvijas Kareivis”, tas darināts pēc arhitekta palīga J. Berķa meta Tosmares darbnīcās, taču laikrakstā “Kurzemes Vārds” tolaik minēts, ka vainagu pēc arhitekta Štāla meta veidojis mākslinieks J. Berķis.

Savukārt plāksne ar tekstu atlieta Aleksandra Kambara metāllietuvē.

Piemiņas zīmi uzstādījusi Liepājas pilsētas valde.

Lai atbrīvotu vietu piemiņas zīmes izveidei, vienojoties Liepājas pilsētas valdei, Brāļu kapu komitejai, biedrības “Kalpaka bataljons” valdei un Liepājas garnizonam, 1938. gada 4. novembrī turpat Ziemeļu kapsētā netālu esošajos brāļu kapos (sk.) tika pārapbedītas kopā ar Kalpaku kritušā vācu zemessardzes (landesvēra) baterijas komandiera leitnanta Hansa Šrindera mirstīgās atliekas, kā arī vēlāk blakus apglabātā 1919. gada 14. novembrī kaujās ar bermontiešiem kritušā leitnanta Roberta Radziņa pīšļi (sk.). Savukārt turpat guldītā hospitālī mirušā kareivja V. Prauliņa mirstīgās atliekas tika pārapbedītas blakus viņa mātes atdusas vietai turpat Ziemeļu kapos.

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā 1950. gadā tika aizvāktas piemiņas zīmes bronzas detaļas, taču granīta kubs saglabājās savā sākotnējā vietā visus okupācijas gadus. Sākoties Atmodai, pēc jauniešu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” iniciatīvas Ojāra Šica vadībā, piedaloties tēlniekam Zezostram Ķēdim, piemiņas zīme tika atjaunota.

Atjaunotā piemiņas zīme atklāta 1989. gada 18. martā. Atšķirībā no tās sākotnējā veidola, teksts nav atliets monolītā bronzas plāksnē, bet veidots no atsevišķiem vara burtiem. Turklāt vārds “Meirānos” vairs nav likts pēdiņās.

Savukārt vainagā, kas arī darināts no vara, iegravēts teksts:

Jauniešu

Apvienība

TĒVZEMEI

UN

BRĪVĪBAI

Atjaunots 1989. g. Ojārs Šics.

Pēc piemiņas zīmes atjaunošanas to daudzkārt apgānījuši krāsainā metāla zagļi, kas regulāri izlauzuši burtus, no kuriem veidots pieminekļa teksts. Taču piemiņas zīme pastāvīgi tikusi atjaunota.

Papildināts: 09.07.2020.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 167. lpp.; Kurzemes Vārds, 252, 05.11.1938.; Rīts, Nr. 57, 26.02.1939.; Kurzemes Vārds, Nr. 55, 08.03.1939.; Kurzemes Vārds, Nr. 65, 19.03.1939.; Latvijas Kareivis, Nr. 65, 19.03.1939; Komunists, Nr. 53, 18.03.1989.; ReKurZeme.lv, 23.08.2011.