Sākotnēji bija apbedīti desmit Igaunijas armijas
karavīri, kas krituši Cēsu kauju noslēgumā 1919. gada jūnija beigās un jūlija
sākumā cīņās ar vācu zemessardzi (landesvēru) un Dzelzsdivīziju pie Salaspils
stacijas un pie tā sauktās zviedru skanstes. Vēlāk četrus no viņiem tuvinieki
pārveda apglabāšanai dzimtenē.
1929. gadā 18. augustā brāļu kapos tika atklāts vietējo
aizsargu uzstādītais piemineklis, ko vietējā laukakmenī kopā ar tēvu pēc paša
meta bez atlīdzības kalis aizsargs Jānis Kalniņš.
Piemineklī zem krusta zīmes iekalts teksts:
PUHKAGE RAHUGA
VÕERAS MULLAS
PAR LATVIJAS BRĪVĪBU
1919. G. KRITUŠIEM
IGAUŅU VAROŅIEM
SALASPILS AIZSARGI 19
VIII 28
Teksts igauņu valodā, kas latviski tulkojams kā “dusiet
saldi svešā zemē”, ir kļūdains.
Uzstādot pieminekli, aizsargi veica arī brāļu kapu
labiekārtošanu, katram kritušajam uzstādot individuālu baltu koka krustu, bet
kapu teritoriju iežogojot ar baltu koka sētiņu.
Pieminekļa atklāšana 1929. gada 18. augustā (Foto: Daugavas muzeja krājums, Salaspils novads, 136.)
Līdzīgu pieminekli Salaspils aizsargi 1935. gadā
uzstādīja arī Augšskabreņu māju tīrumā apglabāto kritušo igauņu karavīru brāļu
kapos (sk.).
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā brāļu kapi tika
nopostīti, bet pieminekļa augšējā daļa ar krustu nošķelta. 1951. gadā
piemineklis tika pilnībā aizvākts un apraksts.
Sākoties Atmodai, 1988. gada jūlijā Vides aizsardzības
klubs (VAK) nejauši atrakto pieminekļa apakšējo daļu ar tekstu uzstādīja
sākotnējā vietā. 1990. gadā piemineklis tika pilnībā atjaunots. Tam
nepieciešamos līdzekļus piešķīra toreizējās kopsaimniecības (kolhoza)
“Salaspils” valde.
Atjaunotais piemineklis, ko granītā darinājis salaspilietis
Ēvalds Lipinieks, atklāts 1990. gada septembra beigās. Tā forma salīdzinājumā
ar oriģinālu ir mainīta. Nedaudz mainīts arī tajā iekaltais teksts un teksta
izkārtojums, cita starpā labojot kļūdas igauņu valodā esošajā uzraksta daļā:
PUHAKE RAHUS
VÕÕRAS MULLAS!
PAR LATVIJAS BRĪVĪBU
1919. G. KRITUŠAJIEM
IGAUŅU VAROŅIEM
SALASPILS AIZSARGI
19 VIII 28
ATJAUNOTS 1990. G.
Foto: 20.06.2020., karaviru.kapi
Oriģinālā pieminekļa fragments novietots turpat netālu aiz tūju stādījuma.
Papildināts: 05.05.2022.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai:
Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS,
1999. 304. lpp.; Vanaga, L. Salaspils novads: Gadsimtu hronoloģija 9. g.
t. pr. Kr. – 21. gs. Salaspils: Salaspils novada dome, 2011. 136. lpp.; Latvija
un tās iedzīvotāji cīņā par savu valsti un pretestība okupāciju varām,
1918-1991: Piemiņas vietu ceļvedis pa Rīgu un Rīgas apkārtni. Rīga: Latvijas
Okupācijas muzeja biedrība, 2017. 48. lpp.; Latvis, Nr. 2347,
18.08.1929.; Latvijas Sargs, Nr. 33, 19.08.1929.; Darba Balss,
Nr. 23, 01.03.1990.; Darba Balss, Nr. 115, 04.10.1990.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru