Daugavpilī piemineklis LNK kritušajiem 1. Jātnieku pulka karavīriem

Atradās Daugavpilī Andreja Pumpura ielā kazarmu apstādījumos (tagad Andreja Pumpura skvērā).

Atklāts 1923. gada 5. jūlijā, pulka ceturtajos gada svētkos. Koka stumbra veidolā darinātais betona piemineklis tapis pēc pulka tieslietu pārziņa kara ierēdņa Jāņa Lapkaša meta. Tajā iestrādāta balta marmora plāksne, kurā iekalts zeltā iekrāsots teksts: 

Par
LATVIJU
kritušie jātnieki 

Seko 19 kritušo vārdi, kas izkārtoti divās slejās. Katram kritušajam norādīta dienesta pakāpe (saīsināti), iniciālis un uzvārds. Rakstībā izmantoti gan lielie, gan mazie burti. Turklāt vienā dienesta pakāpē esošajiem karavīriem tekstuāli pakāpe norādīta tikai pirmajam, bet sekojošo vārdu priekšā iekaltas vienīgi pēdiņas. Lai gan plāksnē iekalto vārdu precīzu secību pagaidām nav izdevies noskaidrot, zināms, ka bijuši minēti sekojošu kritušo vārdi – rotmistrs T. Skujēns, virsleitnants P. Krievs, leitnants L. Hermans, leitnants L. Rulkerts (?), leitnants E. Brikovskis, seržants J. Baņģis, seržants J. Manigs, kaprālis H. Huiks, kaprālis E. Blumfields, kaprālis K. Eņģelis, kaprālis K. Krūmiņš, dižkareivis V. Ozoliņš, kareivis A. Kude, kareivis A. Blumbergs, kareivis M. Krūmiņš, kareivis S. Udrasals, kareivis A. Elers, kareivis F. Meilands, kareivis J. Rozenbergs. 

Kritušo vārdiem seko vēl divas rindas teksta, ko pagaidām nav izdevies atšifrēt, taču iespējams, ka to saturs bijis sekojošs: “Varoņu gars mūžam dzīvos starp mums”. 

Kā liecina vēsturiskās fotogrāfijas, sākotnējā plāksne vēlāk nomainīta pret citu, kurā zem 1. Jātnieku pulka krūšu nozīmes attēlojuma iekalts sekojošs teksts ar 25 kritušo vārdiem: 

PAR
LATVIJU
KRITUŠIE JĀTNIEKI 

(Seko 25 kritušo vārdi, kas izkārtoti vienā slejā. Katram kritušajam norādīta dienesta pakāpe, vārds un uzvārds. Rakstībā lietoti tikai lielie burti. Diemžēl nedz kritušo vārdu secība, nedz to sešu kritušo vārdi, kas minēti papildus iepriekšējā plāksnē minētajiem, nav zināmi.) 

VIŅU VAROŅU GARS
MŪŽAM DZĪVOS STARP MUMS 

Piemineklis celts par pulka līdzekļiem. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā piemineklis nojaukts. 

Ziņas par kritušajiem. Jāņem vērā, ka 1. Jātnieku pulks tika saformēts jau pēc karadarbības faktiskās izbeigšanās (armijas virspavēlnieka štāba pavēle par pulka formēšanu datēta ar 1920. gada 5. maiju), un tāpēc visi kritušie savā nāves brīdī faktiski dienēja citās kavalērijas vienībās, kas vēlāk tieši vai pastarpināti tika apvienotas pulkā. 

1) Rotmistrs (kapteinis)Teodors Skujēns, Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa, rotmistrs (kapteinis), 1919. gada 14. janvārī izlūkošanas laikā pie Lēnu muižas kritis lielinieku gūstā un nomocīts līdz nāvei, LKOK. Interesanti, ka gan Krīpens, gan Jēkabsons, gan LKOK biogrāfiskā vārdnīca norāda, ka Skujēns dienējis Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona Virsnieku rezerves (vēlāk Neatkarības) rotā, kamēr Jātnieku pulka veterāni viņu pieskaita kavalēristiem. 

2) Virsleitnants Pēteris Krievs, Latviešu atsevišķās jātnieku nodaļas vada komandieris, kritis 1919. gada 6. martā pie Airītēm pārpratuma kaujā starp Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu un sabiedrotajām vācu vienībām (Dzelzsdivīzijas Borkes bataljonu). Apglabāts Smiltenes luterāņu kapos pie pieminekļa Neatkarības karā kritušajiem smilteniešiem (sk.). 

3) Leitnants Ludvigs Hermans, 3. Latgales atsevišķai eskadrons, kritis 1920. gada 10. janvārī pie Kārsavas. Hermans bija Vācijas pilsonis, kas Pirmā pasaules kara laikā dienēja 18. dragūnu pulkā. 

4) Kornets (leitnants) Herberts Ruckerts vai Rulkerts (iespējams, Rikerts (Rückert)), Latviešu atsevišķās jātnieku nodaļas 2. eskadrons, kritis 1919. gada 18. februārī pie Kuldīgas. Jānorāda, ka ritmeistera (rotmistra) Otto Goldfelda (Zeltiņa) eskadrons Latviešu atsevišķajā (Kalpaka) bataljonā tika ieskaitīts tikai pēc aiziešanas no Baltijas landesvēra 1919. gada 7. martā. 

5) Kornets (leitnants) Ernests Brikovskis, 3. Latgales atsevišķai eskadrons, nāvīgi ievainots 1920. gada 22. februārī uz Viļakas–Liepnas ceļa pie Žīguru stacijas, miris pēc dažām stundām 7. Siguldas kājnieku pulka pārsienamajā punktā. Apglabāts Ceraukstes Zaķīšu kapos (sk.). 

6) Seržants Jānis Bauģis, nevis Baņģis, 3. Latgales atsevišķai eskadrons, miris no ievainojumiem 1919. gada 31. decembrī. 

7) Seržants Jānis Manings, 3. Latgales atsevišķai eskadrons, kritis 1920. gada 24. vai 29. jūnijā Jaungulbenes apkārtnē, vajājot lielinieku teroristu bandu. Apglabāts Valkas Cimzes kapos (sk.). 

8) Kaprālis Hermanis Huiks, Latviešu atsevišķās jātnieku nodaļas 2. eskadrons, kritis 1919. gada 2. maijā pie Slokas Jaunzemu mājām. Apglabāts pie Ķemeru luterāņu baznīcas (sk.). 

9) Kaprālis Blumfelds Eduards, 4. Zemgales atsevišķais eskadrons, 1920. gada 7. jūlijā atkāpšanās laikā noslīcis Daugavā pie Piedrujas. 

10) Kaprālis Krišs Eņģelis, 4. Zemgales atsevišķais eskadrons, 1920. gada 7. jūlijā atkāpšanās laikā noslīcis Daugavā pie Piedrujas. 

11) Kaprālis Kārlis Krūmiņš, 3. Latgales atsevišķai eskadrons, kritis 1920. gada 10. janvārī pie Kārsavas. Apglabāts Valles kapos (sk.). 

12) Dižkareivis Villijs (Vilis) Ozoliņš, Latviešu atsevišķās jātnieku nodaļas 2. eskadrons, kritis 1919. gada 2. maijā pie Slokas Jaunzemu mājām. Apglabāts pie Ķemeru luterāņu baznīcas (sk.). 

13) Jātnieks (kareivis) A. Kude, Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa, kritis 1919. gada 13. februārī. 

14) Jātnieks (kareivis) Alfreds Blumbergs, kritis Cēsu kaujās 1919. gada 26. jūnijā. 

15) Jātnieks (kareivis) Mārtiņš Krūmiņš, 2. Vidzemes atsevišķais eskadrons, kritis 08.10.1919. pie Ķekavas. 

16) Jātnieks (kareivis) Udrasals Staņislavs, kritis 1919. gada 20. novembrī kaujās ar bermontiešiem Krustpils apkārtnē. Tobrīd viņš bija tikai 16 gadus vecs. Apglabāts Jelgavas brāļu kapos (sk.).

17) Jātnieks (kareivis) Arnolds Ēlerts, nevis Elers, 2. Vidzemes atsevišķais eskadrons, 1919. gada novembrī miris “no frontē iegūtas slimības” Liepājas Kara ostas lazaretē. Apglabāts Liepājas Vecajos kapos (sk.). 

18) Jātnieks (kareivis) Francis Meilands (literatūrā reizēm nepareizi – Neilands), 3. Latgales atsevišķai eskadrons, kritis 1919. gada 16. novembrī Džūkstē, LKOK. Apglabāts Bērzes kapos (sk.). 

19) Jātnieks (kareivis) Jānis Rozenbergs, 3. Latgales atsevišķai eskadrons, kritis 1919. gada 3. novembrī pie Daugavgrīvas. 

Pagaidām no šajā sarakstā neiekļautajiem izdevies noskaidrot tikai vēl vienu kritušo. Tas ir Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes 1. jātnieku diviziona jātnieks (kareivis) Jānis Dimševics, kas gājis bojā 1919. gada 2. jūnijā pie Cēsīm, nejauši sprāgstot rokasgranātai. 

Iespējams, ka nomainītajā pieminekļa plāksnē minēti arī uz landesvēra eskadrona bāzes saformētā vācu zemessardzes (vēlāk 13. Tukuma kājnieku pulka) eskadrona kritušie, jo 1921. gadā arī šis eskadrons, apvienojot to ar Latgales partizānu pulka eskadronu, tika iekļauts Jātnieku pulkā. Latvijas Neatkarības karā krituši sekojoši vācu zemessardzes eskadrona karavīri: virsnieks Fricis Reinfelds, kritis 1919. gada 10. augustā, kareivis Vilhelms fon Rēpenaks, kritis 1920. gada 5. janvārī, kareivis Kurts fon Vilhens, kritis 1920. gada 22. janvārī, kareivis Heinrihs Zelheims, kritis 1920. gada 13. martā, kareivis Eduards fon Bahs, kritis 1920. gada 15. martā un kareivis Erihs fon Betihers, kritis 1920. gada 4. aprīlī. 

Tādējādi, ja tiem 19 kritušajiem, kuru vārdi bija iekalti pirmajā plāksnes versijā, pieskaita sešus vācu zemessardzes kritušos, iegūstam 25 vārdus, kas iekalti otrajā plāksnes versijā. Taču, kamēr nebūs gūts dokumentāls apliecinājums, jāatceras, ka tas ir tikai pieņēmums. 

Labots: 30.08.2020.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 60.-61. lpp.; Liepiņš, A. 1. Jātnieku pulks: Dievs, tēvija, pulks. ASV: Alberts Liepiņš un Gaujas apgāds, 1980. 128. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 147, 05.07.1939. Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 9., 10., 14., 41., 49., 137. lpp.; Jēkabsons Ē. Latvijas armijas jātnieku vienības 1919. – 1921. gadā. Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V sēj. Rīga: Militārās literatūras apgādes fonds, 2004. 67.-105. lpp.