Atrodas Liepājas Vecajos kapos Kaiju ielā.
Saskaņā ar Liepājas Veco kapu grāmatu tajos apbedīti vismaz pieci karavīri, kas krituši 1919. gada 14. novembrī Liepājas aizstāvēšanas kaujās pret bermontiešiem – Latgales divīzijas papildu bataljona (vēlāk 10. Aizputes kājnieku pulks) 3. rotas seržants Jozefs Modinskis (Jāzeps Medinskis), Latgales divīzijas papildu bataljona 2. rotas kaprālis (jaunākais rakstvedis) Vilis Jēkabsons, Latgales divīzijas papildu bataljona 4. rotas kareivji Fridrihs Sundmans (Zundmans) un Valdis (Valdemārs, Voldemārs) Birkmans, kā arī Latgales divīzijas papildu bataljona kareivis Nikolajs Arturs Mellums.
Apbedīts arī novembrī Liepājas Kara ostas lazaretē “no frontē iegūtas slimības” mirušais 2. Vidzemes atsevišķā (Goldfelda) eskadrona jātnieks (kareivis) Arnolds Ēlerts.
Liepājas Vecajos kapos apglabāti arī vairāki vēlāk citviet Latvijas Neatkarības karā kritušie karavīri:
1) 9. Rēzeknes kājnieku pulka kareivis Žanis Kanders, ievainots 1919. gada 11. novembrī Jūrmalā un no gūtā ievainojuma miris 1920. gada 1. februārī (vai 24. janvārī) Latvijas Kara slimnīcā;
2) kareivis Andrejs Šmits, kritis Austrumu frontē 1920. gada 1. aprīlī
(iespējams, ka tas ir 2. Ventspils kājnieku pulka kareivis Andrejs Šmits no
Liepājas, kas miris no kaujā gūtajiem ievainojumiem 1919. gada 19. decembrī
Madonas slimnīcā).
Apbedīts arī 1919. gada 15. novembrī Liepājas garnizona lazaretē mirušais feldšeris Arturs Leja.
Kā apbedīti Liepājas vecajos kapos reģistrēti arī vairāki karavīri, kas 1920. gada janvārī miruši no gripas – Teodors Zomerfelds, Jānis Gulbis, Jānis Upmans, Aleksanders Dzinters un Jānis Dobelis.
Vēl 1977. gadā, veicot kapu apsekošanu, fiksēta Viļa Jēkabsona (Vilhelma Jakobsona - ?) kapu kopiņa ar piemiņas plāksni, taču 1995. gadā Lismanis kapu vairs nav varējis atrast.
Šobrīd dabā vairs nav konstatējams neviens no šiem karavīru apbedījumiem, tāpēc Veco kapu uzraugs un biedrības “Viedums” vadītājs Voldis Prancāns ierosināja, pieminot Latvijas valsts dibināšanas simtgadi, izveidot šiem kritušajiem kopīgu piemiņas vietu.
2020. gada 14. novembrī vecajos kapos tika atklāts pulēta melna granīts piemineklis, četriem 1919. gada 14. novembrī kritušajiem karavīriem. Tajā iekalts teksts:
Mūžīgai piemiņai
par Latvijas brīvību un neatkarību
pie Liepājas 14.11.1919. kritušiem
Latgales pap. bataljona cīnītājiem
Jezefs Medinskis
40 g.v. 3. rotas seržants
Vilis Jēkabsons
2.rotas kaprālis
Fridrihs Sundmans
4. rotas kareivis
Vladis Brikmans
4. rotas kareivis
Piemineklis tapis ar mecenātu atbalstu.
Labots: 08.09.2023.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai:
Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS,
1999. 171. lpp.; Liepāja Latvijas Neatkarības karā 1918–1920. Rīga:
Jumava, 2019. 177.-178. lpp.; Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas
cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri.
1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka
Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 20., 27., 36., 47., 60., 139., 147. lpp.;
Jēkabsons Ē. Latvijas armijas jātnieku vienības 1919. – 1921. gadā. Latvijas
Kara muzeja gadagrāmata. V sēj. Rīga: Militārās literatūras apgādes fonds,
2004. 90. lpp.; Gravelsins, J.; Sudrabs, P. 9. Rēzeknes kājnieku pulka gaitas
no 1919. g. 9 augusta līdz 1922. gada 9. augustam. Rīga, 1923. 174. lpp.; Liepajniekiem.lv,
17.11.2020.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru