otrdiena, 2020. gada 14. janvāris

Carnikavas kapos 1941. gada jūnijā kritušo nacionālo partizānu brāļu kapi


Atrodas: Carnikavas kapos 145. kapavieta.

Apbedīti trīs 1941. gada vasarā kritušie nacionālie partizāni – 28. jūnijā kritušais kaprālis Jānis Golde, kā arī 30. jūnijā kritušie seržants Jūlijs Zaļaiskalns un kāds nezināms kareivis. 1942. gada 21. jūnijā brāļu kapos atklāja šiem trim kritušajiem latviešu karavīriem veltītu piemiņas plāksni.

Vēsturiska atkāpe. Sākoties karadarbībai starp nacistisko Vāciju un PSRS, daudzi latviešu karavīri, kas pēc Latvijas okupācijas un Latvijas armijas likvidācijas bija iekļauti 24. teritoriālā korpusa sastāvā, izšķīrās par dezertēšanu. Grupa šādu dezertieru no tobrīd Carnikavas nometnē izvietotās 24. teritoriālā korpusā 183. divīzijas 1941. gada 28. jūnija vakarā netālu no Carnikavas stacijas iesaistījās sadursmē ar PSRS armijas sardze vienību, kas tika iznīcināta. Šajā sadursmē krita kaprālis Jānis Golde no Rūjienas. Pārējie grupas karavīri ar līdzpaņemtajiem ieročiem un munīciju pievienojās nacionālajiem partizāniem.

Jau neilgi pēc šīs sadursmes lielinieki Carnikavu atstāja, noņemot arī Gaujas tilta apsardzi. Tilta apsardzību tūlīt pārņēma nacionālie partizāni virsleitnanta Īlena vadībā. Tomēr pēc neilga laika 30. jūnijā lielinieki vairākās kravas automašīnās atgriezās un uzbruka tilta apsardzei. Ņemot vērā to, ka pretinieks bija bruņots ar automātiskajiem ieročiem, bet latviešu karavīru rīcībā bija tikai šautenes, partizāniem pēc neilgas cīņas nācās atkāpties. Šajā kaujā krita seržants Jūlijs Zaļaiskalns no Mazsalacas un kāds nezināms kareivis. Savukārt bijušais Zemgales artilērijas pulka kareivis Roberts Emsiņš tika smagi ievainots. Tomēr tiltu izdevās pasargāt no iznīcināšanas, jo partizāni, pārņemot tā apsardzību, paspēja pārgriezt spridzekļu detonēšanas vadus.

Papildināts: 15.01.2020.

Avoti: Tēvija, Nr. 168, 24.07.1942.; cemety.lv.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru