Atrodas Rūjienas Bērtuļa kapos. GPS 57.894924, 25.342487
Atklāts 1934. gada 4. augustā. Pieminekli cēluši 10.
Rūjienas vanagu novada vanagi pēc vanaga-gunveža Teodora Šķiņķa ierosmes. 3,65
metrus augstais betona obelisks veidots pēc T. Šķiņķa meta, kas izstrādāts ar
Valsts Rīgas tehnikumu absolvējušā rasētāja-tehniķa Luda Švalbes palīdzību. Arī
pieminekļa maketu kokā darinājis T. Šķiņķis.
Pieminekļa priekšpusē, kas simbolizē uzvaras triumfu,
piestiprināts bronzas zobens, ozollapu vainags un četras zvaigznes (auseklīši),
kas simbolizē četrus Latvijas vēsturiskos novadus – Vidzemi, Kurzemi, Zemgali
un Latgali. Zemāk pie pieminekļa cokola piestiprināta vairogveida bronzas
plāksne, kurā iegravēts teksts:
DZIĻĀ
PATEICĪBĀ
PAR LATVIJU
KRITUŠIEM
TAUTAS
VAROŅIEM
10. RŪJIENAS
VANAGU NOVADS
Foto: 2020. gada septembris, Gita Memmēna
Savukārt otrā pusē, kas simbolizē pagātnes ciešanu ceļu,
pie obeliska piestiprināts bronzas krusts, kas sākotnēji bijis apvīts ar
dzeloņdrāšu vainadziņu. Vainadziņam izmantotās dzeloņstieples atvestas no Nāves
salas. Uz cokola teksts:
DIEVS
TĒVZEME
TAUTA
Visus pieminekļa celtniecībai nepieciešamos materiālus un
naudas līdzekļus – 475 latus – saziedojuši paši vanagi, kas paši veikuši arī
visus būvniecības darbus. Celtniecībā piedalījušies aptuveni 40 vanagu, kas tam
kopumā veltījuši 800 darba stundu. Vienīgi bronzas kalumus izgatavojuši
speciālisti Rīgā.
Piemineklim nepieciešamo zemi Bērtuļa kapos abas Rūjienas
draudzes piekrita atvēlēt par brīvu.
Piemineklis 1989. gada vasarā restaurēts, un visas
bronzas detaļas izgatavotas no jauna.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo
karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu
piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 348.-349. lpp.; Rūjienas Vēstnesis,
Nr. 136, 20.07.1934.; Rūjienas Vēstnesis, Nr. 137, 27.07.1934.; Rūjienas
Vēstnesis, Nr. 138, 03.08.1934.; Latvijas Kareivis, Nr. 168,
01.08.1934.; Latvijas Kareivis, Nr. 170, 03.08.1934.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru