Atrodas
Liepājā Centrālkapos.
Apbedīts
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Klieve. 2002. gada 20. jūnijā uz kapa
uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kurā blakus Lāčplēša Kara ordeņa
atveidojumam iekalts teksts:
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
JĀNIS
KLIEVE
1898 – 1934.
Piemiņas
plāksnes uzstādīšanu ar pilsētas pašvaldības atbalstu organizējusi “Daugavas
vanagu” Liepājas nodaļa. Kopumā 2002. gada 20. jūnijā piemiņas plāksnes tika
uzstādītas 12 Liepājas kapsētās apglabātajiem LKO kavalieriem. Plākšņu
izgatavošanai Liepājas dome atvēlējusi 700 latu.
Sākotnēji
Klieve bijis apbedīts Liepājas Garnizona kapos, tomēr tuvinieki viņu vēlāk
pārapbedījuši. Taču LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā kā Klieves atdusas vieta
joprojām minēti Garnizona kapi. Šī apstākļa dēļ 2002. gadā piemiņas plāksni
kļūdaini bija iecerēts uzstādīt Garnizona kapos, par ko arī ziņoja tā laika
prese. Tomēr pārpratums tika noskaidrots. Un piemiņas plāksne uzstādīta īstajā
apbedījuma vietā.
Vēsturiska
atkāpe. Jānis Klieve dzimis 1898. gada 3. martā toreizējā Pērkones pagastā.
Zvejnieks.
Latvijas
armijā iesaukts 1919. gada 12. februārī, dienējis Latviešu atsevišķās (Baloža)
brigādes Neatkarības bataljona kapteiņa Graudiņa rotā, ko vēlāk ieskaitīja 1.
Liepājas kājnieku pulkā. Beidzis ložmetēja instruktoru mācības kaprāļa pakāpē.
Piedalījies kaujās no 1919. gada marta, vēlāk cīnījies pret bermontiešiem un
lieliniekiem Latgalē.
Pavēlē
par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 22. janvārī
Latgalē uzbrukumā līnijā Marienhofa-Varnaiži-Maļikovas sādža, “kad ienaidnieks
no spārna atklāja uz mūsējiem iznīcinošu uguni, K. ar 10 kareivjiem sīvā kaujā
piespieda ienaidnieku atkāpties no šī atbalsta punkta, tādējādi mūsu rotām
dodot iespēju veikt kaujas uzdevumu”.
1920.
gadā beidzis instruktoru kursus, dienējis 3. robežsardzes pulkā, paaugstināts
par seržantu.
Atvaļināts
1922. gada 6. martā. 11. septembrī atkal iestājies savā pulkā. 1924. gadā
paaugstināts par virsseržantu. Beidzis 1. Kurzemes divīzijas virsdienesta
instruktoru kursus. 1929. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa zelta
godazīmi. Piešķirta jaunsaimniecība Vaiņodes muižā. Miris 1934. gada 28.
februārī Liepājas kara slimnīcā.
Papildināts:
05.11.2019.
Avoti:
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska
vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 249. lpp.; Kurzemes Vārds, 21.06.2002.; Grobiņas
novada kapu pārziņa Sergeja Tihonova sniegtā informācija.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru