Jelgavā piemiņas plāksne LKOK pilsētas ģimnāzijas audzēkņiem

Atrodas Jelgavā Akadēmijas ielā 20 pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja. GPS 56.647538, 23.730209

Atklāta 1935. gada 21. novembrī toreizējās Hercoga Pētera ģimnāzijas (tagad Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs) zālē. Bronzā lietā piemiņas plāksne (81 x 55,5 cm) darināta pēc tēlnieka Teodora Zaļkalna meta. Tajā zem ciļņa, kurā attēlota Lāčplēša cīņa ar lāci, atliets teksts ar 16 bijušo skolas audzēkņu, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru, vārdiem:

HERCOGA PĒTERA ĢIMNĀZIJAS AUDZĒKŅI –

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI.

VEC. MED. FELD. JĀNIS BEBRIS,              PULKV. LUDVIGS BOLŠTEINS,

VL. ALFREDS GRANDMANIS,                     KPT. ALEXAND. GRUNDMANIS,

SERŽANTS NIKOLAJS GUDZE,                  KAPT. JŪLIJS JAUNSNIĶERS,

STUD. MED. PAULS JĒGERS,                    VL. ALEXAND. JODIKAITIS,

VL. OLĢERTS PAULS KALNIŅŠ,                 KAPT. ARTURS HENR. KELERS,

LEITNANTS JĀNIS RAPA,                             KPT. TEODORS SVEFFERS,

VIRSL. PĒTERIS STĒRSTE,                         VIRSLEITN. PAULS STURMS,

KAPT. VERNERS TEPFERS,                       KAR. ARNOLDS VALDOVSKIS.

JELGAVĀ, 21. XI 1935.

Saskaņā ar Jāņa Lismaņa sniegto informāciju pirmās komunistiskās okupācijas gadā piemiņas plāksne noņemta un glabājusies I ģimnāzijas kancelejā Pasta ielā 31, bet tās turpmākais liktenis nav zināms. Tajā pašā laikā, kā uzskata vēsturnieks Andris Tomašūns, piemiņas plāksne gājusi bojā 1944. gada vasarā, nodegot bijušajai Pētera ģimnāzijas ēkai.

2019. gada 11. novembrī pie tagadējā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēkas pa labi no centrālās ieejas starp trešo un ceturto pirmā stāva logu tika atklāta jauna Jelgavas ģimnāzijas audzēkņiem, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, veltīta piemiņas plāksne.

Jaunā piemiņas plāksne no oriģināla atšķiras gan pēc tās ārējā veidola, gan pēc tajā iekaltā teksta. No vienas puses, nav izdevies atrast nevienu pietiekami kvalitatīvu fotogrāfiju, pēc kuras piemiņas plāksni būtu iespējams atjaunot sākotnējā veidolā. No otras puses, atzīts, ka nebūtu pamatoti reproducēt kādreizējo kļūdaino vārdu rakstību, kas tagad precizēta, izmantojot arhīvu materiālus, kā arī pieskaņota mūsdienu rakstības normām. Turklāt plāksnē iekaltie vārdi papildināti ar iemūžināto tajā LKOK dzīves gadskaitļiem, taču atmestas militārās pakāpes.

Jauno piemiņas plāksni granītā darinājis Ķekavas uzņēmuma “Akmens apstrādes centrs AKM” akmeņkalis Guntis Pandars. Tās uzstādīšanu pēc savas iniciatīvas finansējis un veicis Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs. Plāksnē iekalts teksts:

“PAR LATVIJU”!

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI –

JELGAVAS ĢIMNĀZIJAS AUDZĒKŅI

JĀNIS BEBRIS                                   1857 – 1956

LUDVIGS BOLŠTEINS                     1888 – 1940

ALFRĒDS GRANDMANIS               1895 – 1942

ALEKSANDRS GRUNDMANIS

                                                             1897 – 1920

NIKOLAJS GUDŽE                           1902 – 1946

JŪLIJS JAUNSNIĶERIS                   1895 – 1965

PAULIS JĒGERS                              1898 – 1963

ALEKSANDRS JODIKAITIS            1895 – 1919

PAULS OĻĢERTS JĀNIS KALNIŅŠ

                                                            1896 – 1919

ARTŪRS HEINRIHS KĒLERS        1894 – 1941

JĀNIS RAPA                                     1889 – 1949

PĒTERIS STĒRSTE                        1893 – 1976

PAULIS ŠTURMS                             1897 – 1916

VERNERS TEPFERS                     1893 – 1958

ARNOLDS VALDOVSKIS               1899 – 1964

TEODORS ZEIFERSS                     1892 – 1945

Foto:  17.11.2019., karaviru.kapi

Papildināts: 02.12.2019.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 125. lpp.; LSM.LV, 11.11.2019.; Jelgavas Vēstnesis, 11.11.2019.; Putiķis, G. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri – Jelgavas ģimnāzijas audzēkņi. Jelgava: Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs, 2019, 104.-105. lpp.; Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktora vietnieces Marijas Kauperes sniegtā informācija.