trešdiena, 2019. gada 19. jūnijs

Aizputes luterāņu baznīcā piemiņas urna 1. PK un LAK kritušajiem draudzes locekļiem



Atrodas Aizputes luterāņu baznīcā altāra telpā. GPS 56.720931, 21.599464

Atklāta 1938. gada 6. novembrī. Urnu Somijas sarkanā granītā veidojis tēlnieks Kārlis Zemdega (Baumanis). Tā uzstādīta īpaši izbūvētā nišā altāra telpā, kur 0,65 metrus augstā urna novietota uz 1,60 metra augsta Somijas pelēkajā granītā veidota postamenta, pie kura piestiprināta sudraba piemiņas plāksne ar tekstu:

Jūs upurējāt dzīvību
Par tēvuzemes brīvību

1914 – 1920
LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅĀS
UN PASAULES KARĀ KRITUŠIEM
AIZPUTES DRAUDZES DĒLIEM

Nevienam nava lielākas
Mīlestības, kā ja kāds
Savu dzīvību nodod par
Saviem draugiem

JĀŅA ev. 15. 13.

Līdzekļus urnas uzstādīšanai – 2000 latu – ziedoja vietējā draudze, sabiedriskās organizācijas, pašvaldības un 6. Aizputes aizsargu pulks.

Pie urnas tika novietota grāmata, kurā bija ierakstīti visu 28 Pirmajā pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanās karā kritušo Aizputes draudzes locekļu vārdi – Žanis Rozentāls, Kārlis Alksnis, Andžis Blumbergs, Roberts Buida, Jēkabs Grīns, Krišis Feierabends, Fricis Fersters, Ansis Freimanis, Ernests Gilberts, Kārlis Goldštrems, Fricis Grigolats, Toms Grigolats, Fricis Grundmanis, Jēkabs Hercbergs, Jānis Juberts, Vilis Kalniņš, Ģirts Karlsons, Fricis Konrāds, Kraulis Andrējs, Jānis Kupše, Ernests Kurpnieks, Jānis Langserdis, Jēkabs Muzikants, Jānis Štrauss, Ernests Švanbergs, Mārtiņš Švarcs, Pēteris Švarcs, Fridrichs Vilmanis. Piemiņas grāmata saglabājusies un atrodas pie mācītāja.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 74. lpp.; Latvijas Kareivis, Nr. 254, 08.11.1938.; Kurzemes Vārds, Nr. 245, 08.11.1938.